Viņš pauda, ka būtu nepieciešams izvērst lielu kampaņu, kas balstīta uz sabiedrības informēšanu par to, ka balstvakcināciju pašlaik var saņemt jau trīs mēnešus pēc pamata vakcinācijas kursa noslēgšanas.
Attiecībā uz masku valkāšanu premjers valdības locekļiem un klātesošajiem veselības ekspertiem uzdeva retorisku jautājumu par to, vai nebūtu nepieciešams noteikt skaidrākas vadlīnijas par to, kas ir maska, proti, par derīgām atzīstot tikai medicīniskās maskas un respiratorus, tādējādi iespējami aizliedzot auduma masku valkāšanu.
Kariņš skaidroja, ka, ja tiktu veicināta šo aizsarglīdzekļu lietošana, tas varētu mazāk ietekmēt ekonomiku. Pretējā gadījumā valstij nekas cits varētu neatlikt kā vien «slēgt ciet ekonomiku», tomēr šāda opcija būtu dārga gan ekonomiski, gan arī sabiedrības psiholoģijai, uzskata premjers.
«Mums tas mērķis būtu pēc iespējas neiet šajā virzienā. Ja ir jāiet – aiziesim. Bet apsteidzoši es neesmu lasījis par nevienu valsti, kas aizietu uz mājsēdi tad, kad viņiem nav augsta saslimstība. Tādu gadījumu vienkārši nekur pasaulē nav,» sacīja Kariņš.
Par turpmākajiem soļiem epidemioloģiskā regulējuma kontekstā valdība varētu vienoties janvāra pirmajā nedēļā, valdības sēdē norādīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Viņš sacīja, ka Ministru kabinetam vajadzētu Operatīvajai vadības grupai paredzēt konceptuālus priekšlikumus valdībai, kas palīdzētu spriest par tālāku rīcību.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) diskusijās valdības sēdē rosināja nekavēties ar lēmumiem par stingrākiem nosacījumiem ceļošanai. Latvijas valstspiederīgie jau patlaban brauc uz Latviju svētku brīvdienās un ar to ir jārēķinās. «Ja tiešām vēlamies aizkavēt, jo apturēt vairs nevaram, tad, protams, lēmums par obligāta negatīva testa uzrādīšanu pirms iekāpšanas lidmašīnas jāpieņem šodien maksimāli ātri,» uzsvēra ministrs.