Populārā dārza tendence – podaugi!

Konsultē Antra Blūma, dārzniece, stādaudzētavas Dārzs zem saules saimniece, un Dace Ziediņa, ainavu arhitekte, Instagram profila @manssapnudarzs dibinātāja.

Kurus augus JĀ, kurus – NĒ?

Podos var audzēt gandrīz jebkādus augus, tomēr jānošķir dienvidu un sala izturīgos. Siltummīļi, piemēram, rozes un visi pārējie, kuri aukstumā var nosalt, uz ziemu būs jānes iekšā – vēsā, neapkurināmā telpā –, bet citus var atstāt ārā. Tas attiecas uz pilnīgi visiem skujkokiem, ko bez bažām var stādīt podā, – tūjām, pacipresēm, pat eglītēm –, turklāt nav obligāti jāizvēlas punduršķirne. Tiesa, ir daži augi, kuri ne visai labi jutīsies podā, piemēram, vertikālas formas kadiķiem tajā nepatīk. Savukārt jebkuru priedi droši var audzēt podā. Kopumā darbojas princips – jo augs ir vienkāršāks kopšanā, jo tas labāk iejutīsies podā. Piemēram, ceriņš ne visai labi iedzīvosies, bet spireja, grimonis un fizokarps augs griezdamies. Tev tikai jāzina, kas kokam vai krūmam vajadzīgs, lai tas podā ieaugtos un nesūdzētos par labsajūtu.

Podaugu pozitīvā īpašība – tos var pārvietot. Ja apnīk viena kompozīcija, to ātri var nomainīt pret kaut ko citu. Augus podos audzē arī, ja dārzā nav vietas, bet kaut ko vēl ļoti gribas – tam vienmēr vieta atradīsies podā. Tajā pašā laikā koku, krūmu vai kompozīciju audzēšana podos nav vienas sezonas izklaide. Ja koks vai krūms ir labi laistīts, mēslots un ik pa pāris gadiem pārstādīts lielākā podā, sakņu sistēma un zaļā masa ir veselīga, augs var augt gadu gadiem. Visus podaugus var arī formēt un apgriezt pēc vajadzības, lai tie nepāraug.

Citi lasa

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Estere Jansone

Dzīvnieki

Iemidzinās Rīgas Zoodārzā nesen dzimušo lauveni. Otrs lauvēns dosies uz Dāniju

Marta Kalniņa

Drukātā prese

Jubilejas svinībās paziņo, ka jubilārs ir miris… Skumja ziņa «Rīgas Laiks» lasītājiem

Šobrīd ir modē podos stādīt augļu kokus – plūmes, persikus un ābeles –, tomēr tas nav īsti vēlams, jo ēdamām lietām jāatrodas ārā dārzā, lai sakņu sistēmai nebūtu ierobežojumu. Visiem augļu kokiem sakņu sistēma ir tikpat plata kā lapotne, un podā tiem pilnvērtīgu augšanu nodrošināt nevar. Ja ir vēlme pēc kā ziedoša, labāk neizvēlēties ķirsi, bet ko citu. Podā labi jūtas, piemēram, hortenzijas, taču jāņem vērā, ka tām nepieciešama liela dzīvestelpa – nederēs pods, kurā hortenzija nopirkta stādaudzētavā, jāmeklē vismaz plaukstas lieluma lielāks, lai sakņu sistēmai ir vieta.

Kā izvēlēties podu?

Izvēle ir plaša – sākot no keramiskiem, māla, betona un plastmasas līdz pat siltinātiem plastmasas podiem, kas vienlaikus ir arī dekoratīvi. Ja raugāmies no augu interesēm, tie noteikti būtu ieteicami, jo siltinātam podam ir dubultā sieniņa, tāpēc ir lielāka drošība, ka sakņu sistēma pa ziemu neizsals. Tomēr tik un tā, ja koku vai krūmu šādā podā paredzēts ziemā atstāt ārā, tad Latvijas apstākļos vajadzētu to siltināt papildus, piemēram, ar putuplastu iekšā pa maliņām. Šim nolūkam var izmantot arī vingrošanas paklājiņu no putuplasta – piegriezt pēc formas un iepakot tajā podu, vienīgi apakšai jāpaliek brīvai. Ja ir četrkantīgs pods, putuplastu var ieķīlēt sānos, bet apakšai jābūt brīvai, lai var aizplūst liekais ūdens.

Glīti izskatās māla podi, bet, ja tos atstāj ziemā ārā, tie ar laiku plaisā un apmēram ceturtajā gadā var saplīst. Turklāt jāpatur prātā, ka māla un betona podi jau paši par sevi ir smagi, tāpēc, tos izvēloties, jāparedz, lai ir kāds, kas podu var pacelt un pārvietot. Piepildītu ar augsni un augu, var gadīties, būs jānes vairākiem cilvēkiem.

Vēl rūpīgi jāizvēlas poda izmērs. Ja pods būs par mazu, augs mocīsies. Nedrīkst pieļaut, ka auga sakne sāk sevi žņaugt, ja pods piedzīts pilns ar saknēm, tāpēc puķu podiem jābūt palieliem, jo daudzgadīgiem augiem sakņu sistēma attīstās ļoti ātri. Uz katru pusi vajadzētu nodrošināt vismaz 10 cm brīvas vietas, tad var rēķināties, ka divus gadus augs nebūs jāpārstāda. Jāpievērš uzmanība arī tam, lai koks vai krūms būtu samērots ar poda formu un izskatītos vizuāli pievilcīgi.

Lai kāds būtu pods, viena no būtiskākajām niansēm – tā apakšā jābūt caurumiņiem, lai liekais ūdens tiktu prom. Ja ūdens netiek pilnvērtīgi aizvadīts, tas sakrājas tik daudz, ka rodas sēņu slimības un auga saknes ar laiku nopūst. Tāpēc – jo caurumiņu poda apakšā vairāk, jo labāk. Ja to nav, jāizurbj. Tāpat zem poda vajadzētu novietot mazus klucīšus, lai tas nestāv pilnīgi uz zemes vai terases grīdas, – tad ūdens brīvi var iztecēt ārā, tam nav kur sakrāties un tādējādi veicināt sakņu sistēmas pūšanu.

Kā sagatavot augsni un stādīt?

• Podā apakšā ber keramzītu – apmēram vienu trešdaļu (frakcija atkarīga no tā, cik liela ir tilpne un augs). Pēc tam liek augsni – melnzemi vai dārza zemi – un kādu organisko mēslojumu, bet jāskatās pēc konkrētā auga īpatnībām. Piemēram, tūjām labi pielikt skābu kūdru vai biohumusu, rododendriem var izvēlēties satrūdējušus kūtsmēslus. Tomēr nedrīkst pārspīlēt.
• Augsne nedrīkst būt smaga, tai jābūt vieglai, drenējošai. Ja uzlej ūdeni un tas neiesūcas, zeme uzreiz ir jāmaina.
• Stādot nedrīkst ierakt augus par dziļu.
• Jālūko, lai starp auga sakņu sistēmu un poda malu būtu brīva vieta, – tiklīdz pods ir pilns ar saknēm, kas pieskaras tā malai, augs var izsalt.
• Pēc iestādīšanas augsnes virskārtai vērts uzlikt mulčas kārtu, lai augsne neizžūst.

Kā kopt turpmāk?

Kopumā koki un krūmi podos pieprasa lielākas rūpes nekā dārzā iestādīti – tie vairāk jālaista un vairāk jāmēslo. Tas tāpēc, ka podā ūdens neturas tik labi kā augsnē, un augsne ātrāk izžūst. Ja pods atrodas ēnā, laistīt var mērenāk, bet saulē izliktie jālaista regulāri. Ērtākai dzīvošanai viens variants ir izveidot laistīšanas sistēmu, kuru var ierīkot arī uz terases. Ja ir daudz puķu podu, var izveidot kapilāro sistēmu, pat datorizētu.

Augsne puķu podā ar laiku kļūst sterila, tajā vairs nav mikrobioloģiskās vides, kas var atjaunoties, kā tas notiek dobē, tāpēc augi jābaro. Tomēr ar mēslošanu arī jābūt uzmanīgiem – šajā gadījumā vairāk nozīmē nevis lielāku dozāciju, bet biežāku mēslošanu. Kopumā podu augiem labāk izmantot ilgspēlējošos mēslojumus, piemēram, tādus, kas paredzēti sešiem mēnešiem, un mēslot tos tikai pavasarī un rudenī. Skujkokus caur skujām pavasarī var pamēslot ar magniju un sulfātu.

Ja izvēlas augus, kas plānoti lieli, piemēram, rododendrus vai tūjas, jāņem vērā, ka katru trešo gadu būtu labi podu nomainīt pret plašāku, lai sakņu sistēmai ir vairāk vietas un augs nemocītos.

Podi ar bukšiem un citiem mūžzaļajiem augiem jānovieto ne pārāk lielā saulē, jo vasaras karstumā tie var apdegt!

Ko ņemt vērā, kombinējot augus?

• Jāatceras, ka katram augam ir savs vēlamais augsnes pH līmenis. Ja augu, kas mīl skābu, ieliks sārmainā augsnē vai otrādi, tas neizdzīvos.
• Nedrīkst vienā podā salikt mitrumu mīlošus augus un tos, kuriem labāk patīk sausums, piemēram, lavandu kopā ar vītolu.
• Ja stāda daudzgadīgo augu, bet apakšā par kaimiņu izvēlas kādu garšaugu, jāskatās, kāda ir lielā auga sakņu sistēma, jo tiem, kam sakņu sistēma ir virspusēja, nepatiks, ja virsū uzstādīs ko citu. Piemēram, magnolija augs podā, bet – bez kaimiņiem.
• Ja daudzgadīgos augus kombinē ar viengadīgām puķēm, jāņem vērā, ka daudzgadīgos baro diezgan skopi, bet viengadīgos parasti palutina ar mēslojumu katru nedēļu. Tāpēc no šīm kombinācijām jāuzmanās, jo daudzgadīgo augu nedrīkst pārbarot, citādi tas nebūs gatavs ziemai un aizies bojā.

Pieredzes stāsts

Baiba Birzniece, zīmola Let it bloom dibinātāja (Instagram @_let_it_bloom_):

«Kopš panēmijas sākuma arvien aktuālāka ir sakārtota un ziedoša vide mājās, terases vai balkona ārtelpas labiekārtošana. Tādēļ arī Latvijā vērojama tendence augus stādīt puķu podos, ko angliski sauc par container gardening. Tas ir samērā viegls un ātrs risinājums, kā labiekārtot apkārtējo vidi un sākt sapni par ziedošu terasi vai dārzu, jo – vienmēr izskatās grezni, ātri var panākt vēlamo efektu.

Arī mēs telpas veidošanai un intimitātes sajūtas radīšanai puķu podos audzējam ne tikai sīpolpuķes, garšaugus, dažādus kultūraugus, bet arī lielos kokaugus, piemēram, Lamarka korintes un skarainās hortenzijas. To podi ir ļoti smagi, nav viegli pārvietojami, tāpēc pārdomātās vietās atrodas uz terases visu sezonu un ir sala izturīgi.

Mums nav siltinātu puķu podu, jo izvēlamies augus, kas ir pārliecinoši mūsu klimata apstākļos ziemā. Protams, jebkuram daudzgadīgajam augam podā ir lielāks risks nepārziemot, jo augsnes kārta ir mazāka, un tas nozīmē, ka sasalšana un atkušana ziemas sezonā ir biežāka, līdz ar to noteikti jāizvēlas augi, kas nav eksotiski un pārāk jutīgi. Galvenais nosacījums – poda izmēram jābūt divreiz lielākam nekā kokauga sakņu kamolam stādīšanas brīdī, lai divus trīs gadus tas justos komfortabli.

Tā kā augus podos visbiežāk novieto uz terasēm, bet tās pārsvarā ir vērstas uz dienvidu pusi un nereti nav arī nekāda papildu noēnojuma, auga mitrināšana, protams, ir ļoti aktuāls jautājums. Var būt tā, ka puķu pods jālaista katru otro dienu, un, piemēram, ja iestāda platlapu hortenziju, kas ir vēl prasīgāka, to var nākties laistīt katru dienu. Kā palīgu var izmantot hidrogelus jeb hidroželejas. Tas ir dārzkopības materiāls absorbējošu mikrokristālu veidā, ko pirms iejaukšanas augsnē uzbriedina kādā traukā. Kad kristāli piebrieduši un absorbējuši ūdeni, tos iemaisa augsnes substrātā, tad pilda puķu podā. Hidroželeja, ja tiek pareizi izmantota, aptuveni divas reizes samazina laistīšanas nepieciešamību un funkcionē kā drošības sistēma sausuma laikā. Protams, klāt augsnē jāiemaisa arī nedaudz ilgas iedarbības minerālmēslu un biohumusa, kā arī kvalitatīvai mitruma regulācijai poda apakšā jāizveido keramzīta oļu drenāžas slānis.

Jutīgi augi puķu podos ir jāieziemo, piemēram, mūsu platlapu hortenzijas ziemo pagrabā. Tiesa gan, tagad ir dažas jaunas šķirnes, par kurām tiek apgalvots, ka tās ziemo dobēs, un es pašlaik eksperimentēju un skatos, kā tas notiek.

Augus podos var novietot jebkurā vietā, kur ir vēlme, – uz terases, dēļu klājiem, balkona, pie mājas galvenajām durvīm, pie oranžērijas, ugunskura vietas vai pie kādas atpūtas vietas. Tomēr, ja iespējams iestādīt augu dobē, aicinu to darīt, jo, protams, tur tas jutīsies labāk nekā puķu podā un attiecīgi prasīs arī mazāk rūpju. Augi podos vairāk tiek izmantoti pilsētvidē, kur nav iespējams tos stādīt dobē vai uz plašām terasēm.»