«No visa šī mums ir jākļūst stiprākiem. Mums ir jāpārstāj baidīties. Es, piemēram, uzaugu rajonā, kurā mēs regulāri kāvāmies. Mums ir jāaizmirst tas «superīgais, uzpūstais milzis uz māla kājām» – tas mīts par «neuzvaramo Krieviju», kur Napoleons un Hitlers krita. Krievija ir kritusi Afganistānā, Krievija ir kritusi citās vietās. Tas ir Putina režīms, kurš uzskatāms par noziedzīgu. Ejam zemessardzē, darām, ko varam, un kļūstam stiprāki!
Ja ejam caur apziņu «kā es varu stiprāks kļūt», tad ukraiņi neiet bojā par velti. Viņi iet bojā par to, ka mēs kļūstam stiprāki, un tas ir ārkārtīgi svarīgi.
Stiprāks tu vari kļūt, nopērkot sev pārtiku piecām dienām, tā kā rakstīts 72 stundu bukletā. Tu neesi duraks un nepaļaujies uz to, ka tev viss būs brīdī, kad atslēgs elektrību. Esi stiprs, neesi duraks!
Šie ir iemesli, kādēļ vērts atvērt 72 stundu bukletu, atkārtot pirmās palīdzības mācību un paskatīties savā aptieciņā, lai izvērtētu, vai tur pietiks zāļu, ja gadījumā to nebūs. Ir vērts palūkoties, pie kā braukt, ja kaut kas notiks, un kam zvanīt.
Pats būtiskākais ir tas, ka esam drošībā un pareizajā pusē. Mēs esam stipri. Esam piedzīvojuši lielāko spēka izpausmi sabiedrībā – šie nav sapuvušie rietumi. Mēs esam pareizajā laikmeta un gadsimta pusē, un to ir ārkārtīgi būtiski apzināties,» saka Daugulis.