Seima prezidijs bija sagatavojis lēmumu par Krievijas izdarītiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā.
Seims pieņēma attiecīgu rezolūciju, kas tika pieņemta aklamācijas kārtībā bez balsošanas.
«Polijas Republikas Seims stingri nosoda ilgstošas vardarbības aktus, kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci, genocīda aktus, sistemātiskus cilvēktiesību pārkāpumus un citus noziedzīgus starptautisko tiesību pārkāpumus, kurus suverēnās Ukrainas teritorijā izdarījuši Krievijas Federācijas bruņotie spēki kopā ar sabiedrotajiem, pēc prezidentam Vladimiram Putinam tieši pakļauto militāro komandieru pavēles,» teikts rezolūcijā.
Seims aicināja visas valstis, kas atzīst Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un pašnoteikšanās tiesības, ar visiem līdzekļiem atbalstīt tiesvedību uzsākšanu un veikšanu Starptautiskajā tiesā un Starptautiskajā krimināltiesā. Seims arī aicināja izmantot pilnvaras jebkurās starptautiskajās organizācijās, lai sauktu pie atbildības Putinu, Krievijas Drošības padomes locekļus un Krievijas Bruņoto spēku komandierus.
«Vispārpieejami šo noziegumu pierādījumi pamato Vladimira Putina atzīšanu par kara noziedznieku no Polijas Republikas Seima un starptautiskās sabiedrības puses,» teikts rezolūcijā.
Polijas Seims arī vērsās pie pasaules demokrātisko valstu parlamentiem un Eiropas Parlamenta ar lūgumu atzīt Putinu, Krievijas Drošības padomes locekļus un Krievijas Bruņoto spēku komandierus par personām, kas ir tieši atbildīgas par šiem aktiem, un noteikt pret viņiem visplašākās sankcijas.
Seima deputāti pauda nelokāmu solidaritāti ar «brīvo ukraiņu tautu un demokrātisko Ukrainas valsti».
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs pirms tam bija aicinājis «visus Eiropas parlamentāriešus atzīt Putinu par kara noziedznieku». Ministrs kā Putina noziegumu piemēru minēja Krievijas karaspēka aviotriecienu Mariupoles dramatiskajam teātrim, kur bija paslēpušies vairāk nekā 1000 sieviešu un bērnu.