Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai mazinātu zādzību skaitu, Valsts policija aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem pret savu īpašumu, bet ieziemot vasarnīcu, jeb sagatavot to atstāšanai uz ziemu, tādējādi parūpējoties gan par īpašuma, gan tajā esošo mantu drošību.
Ik gadu notiek aptuveni 330 zādzības no vasarnīcām un dārza mājām. Bieži vien tie ir gadījumi, kad vasarnīca atstāta ilgstoši bez uzraudzības. Biežāk ilgstošas prombūtnes laikā (20–200 dienas) apzagti ir mājokļi, kuros pēdējo reizi ir būts decembrī (15 %), novembrī (12 %) un janvārī (10 %), jeb gada aukstajā sezonā. Tas nozīmē, ka vēl rudenī ir svarīgi veikt visu iespējamo, lai pēc iespējas samazinātu zādzību risku.
Visbiežāk vasarnīcās un dārza mājās zagļi iekļūst ielaužoties caur durvīm vai caur logu. Ielaužoties caur durvīm, visbiežāk tiek uzlauztas slēdzenes vai pašas durvis, taču logu gadījumā, visbiežāk tiek izsists tā stikls, dažkārt logs tiek arī uzlauzts, atspiests vai izņemts.
Citi lasa
Dažkārt zagļi piekļūst kārotajam arī brīvā veidā – pa neaizslēgtām durvīm vai neaizvērtu logu. Tāpat pieredze liecina, ka nereti zaglis viegli piekļūst, ja mantas ir atstātas atvērtā dārza teritorijā.
VP Prevencijas vadības nodaļas vecākā speciāliste Sanda Gailāne aicina iedzīvotājus padomāt par sava vasaras īpašuma drošību jau tagad, lai pavasarī nebūtu jāsastopas ar nepatīkamiem pārsteigumiem: “Īpašumā nevajadzētu atstāt neko vērtīgu un, ja iespējams, jālūdz kaimiņiem īpašumu uzraudzīt. Svarīgi ir apkopt to arī ziemā, radot iespaidu, ka kāds regulāri īpašumā ierodas. Ja tas nav iespējams, var lūgt to darīt kādam uzticamam kaimiņam. Tā pat ieteiktu īpašumā nodrošināt signalizāciju un apsardzes kompānijas uzraudzību kā arī padomāt par citiem ilgtermiņa drošības risinājumiem – drošām durvju slēdzenēm un tāda teritorijas plānojuma, kas neļauj zaglim pielavīties kaimiņu nepamanītam.”
No vasarnīcām zagtas tiek jebkādas lietas, kas ir atstātas, tai skaitā virtuves piederumi un trauki, elektronika (piem., TV, DVD atskaņotāji), sadzīves tehnika (plīts virsmas, putekļu sūcēji, sildītāji), velosipēdi, pārtikas produkti, pļaujmašīnas, trimeri. Visbiežāk tiek konstatēts, ka ir nozagti dažādi vasaras mājā atstātie instrumenti.
Ir gadījumi, kad vasarnīcas kļūst ne tikai par zagļu mērķi, bet arī mājvietu. Kā liecina Valsts policijas informācija, gadās reizes, kad nelabvēlis ir ne tikai ielauzies, bet kādu laiku netraucēti padzīvojis vasarnīcā un pat atstājis aiz sevis mantas.
Taču zādzības nav vienīgais risks, kas jāņem vērā, ilgstoši atstājot īpašumus neapdzīvotus. Risku inženieris Juris Puriņš uzsver, ka tikpat bieži, cik zādzību gadījumā, cilvēki vēršas pie apdrošinātājiem arī gadījumos, kad applūduši ir īpašumi, īssavienojumu dēļ radušies elektroierīču bojājumi vai pat izcēlušies ugunsgrēki, vētru laikā uz ēkām vai sētām ir nogāzušies koki un izsisti stikli.
“Ja nevēlamies pavasarī saskarties ar zaudējumiem, vasarnīcas ieziemošanai ir jāpieiet ļoti nopietni. Ir jāveic elementāras darbības, sākot ar elektroierīču atvienošanu, logu aizvēršanu un drošu slēdžu uzstādīšanu, beidzot ar elektrības un ūdens padeves atslēgšanu un sauso koku zaru apzāģēšanu. Iesakām arī regulāri apsakot savus īpašumus, lai laicīgi pamanītu un samazinātu iespējamo zaudējumu.” skaidro J.Puriņš.
