43 gadus vecā Hubarda startēs supersmagajā svara kategorijā.
Dzimuma maiņas operāciju Hubarda veica 2012. gadā. Pirms tam līdz 23 gadu vecumam viņa startēja svarcelšanas sacensībās vīriešu konkurencē, kur lielākos panākumus sasniedza junioru vecumā. Pirms dzimuma maiņas operācijas viņa starptautiskās sacensībās pieaugušo kategorijā nepiedalījās.
2017. gadā, pirmoreiz startējot sieviešu konkurencē, Hubarta izcīnīja sudraba medaļu pasaules čempionātā un zeltu 2019. gadā Klusā okeāna spēlēs Samoa. Pirms trim gadiem Sadraudzības valstu spēlēs viņa salauza roku, sarežģījot savu tālāko karjeru sportā, tomēr turpināja strādāt un saņēma iespēju pārstāvēt savu valsti olimpiskajās spēlēs.
Hubardas iekļaušana olimpiskajā izlasē ir raisījusi diskusijas, taču viņa ir pierādījusi atbilstību visām Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām, kas noteiktas transpersonām, un godīgas spēles principiem. Šīs prasības SOK ieviesa 2015. gadā.
Transpersonas drīkst piedalīties sieviešu sacensībās, ja identificē sevi kā sievieti, un 12 mēnešus pirms sacensībām viņu kopējais testosterona līmenis nepārsniedz konkrētus rādītājus – 10 nanomolus uz litru.
Pret Hubardas piedalīšanos olimpiskajās spēlēs tomēr iebildušas viņas konkurentes. Beļģiete Anna Vanbelingena jaunzālendietes startu nodēvējusi par “sliktu joku” pārējām dalībniecēm.
“Virpirms, es gribētu norādīt, ka pilnībā atbalstu transpersonas un tas, ko es teikšu, nav saistīts ar sportistu identitāti. Taču jebkurš, kurš ir augstā līmenī trenējies svarcelšanā, apzinās patiesību – šī konkrētā situācija ir negodīga attiecībā uz sportu un sportistēm,” viņa izteikusies sarunā ar specializēto portālu insidethegames.biz.
Arī vairāki zinātnieki norādījuši, ka nav iespējams mazināt to priekšrocības attiecībā uz kaulu un muskuļu izturību, kuri pubertāti ir izdzīvojuši kā vīrieši. Savukārt transpersonu aizstāvji uzsver, ka dzimuma maiņas process šīs priekšrocības ievērojami samazina un ka fiziskās atšķirības nekad nav bijušas nozīmīgas.
“Mēs saprotam, ka dzimumu identitāte sportā ir ļoti sensitīvs un sarežģīts temats, kas pieprasa balansu starp cilvēktiesībām un godīgas sacensības principiem,” saka Jaunzēlandes Olimpiskās komitejas izpilddirektors Kereins Smits. “Mēs turpināsim atbalstīt visus atzītos Jaunzēlandes sportistus un rūpēsimies par viņu mentālo un fizisko labsajūtu, kā arī sportiskajām prasībām, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm.”