Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēteris Vasks. Dzintra Geka. Koronavīruss iedragājis imunitāti
Režisore Dzintra Geka PDz stāsta: «Nupat pagāja seši mēneši, kopš abi ar vīru esam izslimojuši koronavīrusu, un tagad gaidām ziņu no ģimenes ārstes. Mēs to būtu izdarījuši jau agrāk, taču vasarā peldoties dabūjām citu infekciju.»
Režisore atzīst – abi ir dedzīgi vakcinēšanās piekritēji. «Sapratām, ka tas ir jādara.
Ja to būtu izdarījuši jau februārī, varbūt martā nebūtu saņēmuši pozitīvus testa rezultātus.
Bija cilvēki, kas jau februāra sākumā vakcinējās, bet mums tādas iespējas vēl nebija,» stāsta viņa. «Nepatīkamākais ir tas, ka kovidu pārslimojušajiem imunitāte ir ļoti zema – vīram analīzēs uzrādījās, ka aktivizējies pirms 15 gadiem pārslimotās Laimas slimības izraisītājs – borēlijas vīruss. To pašu analīzēs uzrādīja arī man, lai gan nebiju slimojusi, turklāt vasarā man kājā iemetās roze. Tas nozīmē, ka zemās imunitātes dēļ organismā kaut kas tiek izprovocēts.»
Tāpat kā daudzās ģimenēs, arī viņu mājās ik pa laikam tiek apspriesta vakcinēšanās tēma. «Patiesībā jau mēs īsti nezinām, kas tas kovids ir un ar ko tas beigsies, bet sajūta, ka noteikti jāvakcinējas, ir. Es uzskatu, ka vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai izvēlei. Vienīgais, kas mani šobrīd satrauc – šo situāciju izmanto visādi trakie un politiķi, lai iegūtu sev cepumiņu. Manas mazmeitas baidās vakcinēties, jo esot pārāk maz pētījumu, un internetā ir tik daudz dažādu versiju. Savukārt vīrs priecājas, ka viņa mazmeita, kura bija vakcinēta, 20 gadu vecumā dāvājusi viņam brīnišķīgu mazmazdēliņu. Man tomēr šķiet – ja kāds ir aizgājis mūžībā potes dēļ, tad tur pie vainas tomēr bijusi kāda slimība,» spriež Dzintra.
Režisore uzskata, ka viņai un komponistam Pēterim Vaskam vakcīna ir nepieciešama vairāku iemeslu dēļ. «Mēs apmeklējam koncertus un teātrus un esam priecīgi, ka mums līdz šim bijis izslimošanas sertifikāts, bet pēc tam mums to ļaus darīt vakcinācijas sertifikāts,» teic Dzintra.
Ilona Brūvere. Gatava arī trešajai potei
«Pagājušā gada sākumā, kad ar draugiem atpūtos Ēģiptē, vienkārši saslimu ar temperatūru, kakla sāpēm un klepu vieglā formā. Pēc mēneša organismā notika tādas lietas, ka ārsti vairs nevarēja izprast, kas notiek,» sarunā ar PDz atceras režisore, scenāriju autore un žurnāliste Ilona Brūvere. «Nevarēju ne paiet, ne parunāt, ne pagulēt. Būtībā nevarēju neko, dzisu ārā. Naktīs modos katru stundu. Ģimenes ārsta izrakstītās zāles nepalīdzēja. Divus mēnešus mocījos, līdz mani no brīvdienu mājām Engurē uz Tukuma slimnīcu aizveda ātrā palīdzība. Terapijas nodaļas vadītāja teica: «Jūs lietosiet zāles, daudz zāles, taču tās sāks iedarboties pēc pusgada.» Slimības laikā, kas ilga veselu gadu, vairākas reizes bija sajūta, ka nespēju vairs tam pretoties, ka gribu nomirt. Labi, ka ar mani bija kopā mans vīrs (datorgrafiķis Artis Rutks – PDz).»
Viņai nebija šaubu – tiklīdz būs iespēja, saņems vakcīnu pret Covid-19.
«Nejaucos to cilvēku domāšanā, kas ir pret vakcinēšanos, taču es otrreiz negribu piedzīvot tādu situāciju. Tāpēc esmu sapotējusies ar Astra Zeneca,» saka Ilona.
Pirmkārt, man vairs nav uztraukuma par to, ka vēlreiz varētu tik smagi saslimt.
«Protams, iespējams, ka pote nepasargās no saslimšanas, tomēr – saslimt vai saslimt tik smagi, ka neko vispār vairs nespēj, – tā ir liela atšķirība,» uzsver viņa.
«Man vēl ilgi jālieto zāles, bet devas vairs nav tik lielas. Tagad jūtos normāli, vairs nav bail iet cilvēkos. Esmu jau bijusi uz kino un teātra pirmizrādēm. Varu satikt un apciemot draugus, piemēram, nupat ciemojos Valmierā pie Imanta Strada un Elīnas Vānes,» atklāj Ilona.
Viņa gatavojas potēties arī trešo reizi – pēc pusgada. «Ja beigsies otrās potes iedarbība, negribas riskēt ar to, ka kaut kas varētu notikt. Regulāri klausos ziņas no Vācijas, un tur stāsta, ka atkārtota vakcīna būtu jāveic ar cita ražotāja poti, lai būtu plašāks aizsardzības areāls. Katrā ziņā sekoju un interesējos par visu, kas šajā tēmā notiek,» tā Brūvere.
