Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pagājušā gada nogalē darbu sāka Latvijā pirmā krūts piena apmaiņas platforma «pienamammas.lv». Kā radās šāda iniciatīva, stāsta viena no projekta veidotājām – zīdīšanas konsultante Jūlija Vanka: «Viss sākās tad, kad man pašai piedzima bērniņš. Tas pavēra pavisam citu skatījumu uz dzīvi un to, ko ar saviem darbiem spējam ietekmēt. Sāku apgūt jaunu profesiju – kļuvu par bērnu aprūpes speciālisti. Viena no mūsu pasniedzējām bija zīdīšanas konsultante, kas krievu valodā izveidojusi platformu, kuras mērķis ir veicināt piena ziedošanu bērniņiem, kam nav iespējas saņemt savas mammas pienu. Uzzināju, ka daudzās pasaules valstīs jau gadiem darbojas gan oficiālas piena bankas, gan šādas platformas, kur pienu iespējams ziedot vai saņemt. Žēl, ka Latvijā tas viss notiek tik lēni. Piena bankas izveide vēl ir procesā, bet tai būs specifiska ievirze, jo pieniņš būs paredzēts tikai priekšlaikus dzimušiem mazuļiem. Tomēr, ja ir citi iemesli, kāpēc bērns nevar saņemt mammas pienu, ģimenei alternatīvu nav.» Tā Jūlijai kopā ar domubiedrēm radusies ideja, ka arī Latvijā ir vajadzīga platforma, kas dod iespēju satikties mammām, kuru mazuļiem piens vajadzīgs, ar mammām, kuras to ir gatavas ziedot. «Uzrunājām platformas «milkmama.info» veidotājus, un viņi ne tikai piekrita mūs atbalstīt ar praktiskiem padomiem, bet arī dalījās ar jau izstrādātām un Pasaules Veselības organizācijas apstiprinātām vadlīnijām, kas atviegloja mūsu darbu un paātrināja platformas izveides procesu. Uzrakstījām projektu, saņēmām sociālā uzņēmuma statusu un piesaistījām Eiropas Sociālā fonda projekta «Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai» atbalstu. Tad tika izveidota mājaslapa, izstrādāti noteikumi un viss varēja sākt notikt,» atklāj Jūlija.
Ņem vērā!
Pasaules Veselības organizācija rekomendē, ka pirmais ieteicamākais, ko dot mazulim, ir mammas piens no krūts, tad seko atslaukts mammas piens, bet, ja tas nav iespējams, mazulim labākais ir citas mammas atslauktais piens. Tikai tad seko piena mākslīgie aizvietotāji.
Kā tas darbojas?
Topošās māmiņas nereti jau gaidību laikā domā par to, kā zīdīs savu bērniņu, un šajā jomā izglītojas. Diemžēl ne vienmēr viss notiek pēc iedomātā scenārija, un negaidīti var rasties situācijas, kad mamma bērniņu pati ar savu pienu barot nevar. Jūlija atklāj, ka piena neformālā ziedošana ir visā pasaulē izplatīta prakse (piemēram, «Eats on Feets», «Human Milk for Human Babies», »Milkshare, MilkMama» u. c.). Piena apmaiņas platformas atrodamas katrā ASV štatā un Eiropas lielākajās pilsētās, ģimenēm par apmaiņas veikšanu visbiežāk vienojoties sociālajos tīklos. «Piena mammu» mērķis ir šo kustību iedzīvināt arī Latvijā, sniedzot iespēju ikvienam zīdainim saņemt piemērotāko uzturu – krūts pienu.
«Piena neformālā ziedošana notiek, sazinoties un vienojoties abām pusēm – brīvprātīgajai piena ziedotājai un ģimenei, kuras bērniņam krūts piens ir nepieciešams. Mēs pienu nepieņemam un neuzglabājam, bet nodrošinām iespēju satikties mammām, kuras pienu ir gatavas ziedot, ar ģimenēm, kuru mazuļiem tas ir vajadzīgs. Platformā «pienamammas.lv» iespējams reģistrēties kā piena saņēmējam vai dāvinātājam, norādīt arī savu atrašanās jeb lokācijas vietu. Ir izveidota atsevišķa sadaļa par to, kas jāievēro, lai mamma savu pienu varētu ziedot: sievietei ir jāveic asins analīzes, lai izslēgtu dažādas slimības, kuras caur pienu var nodot mazulim, tāpat būtisks ir sievietes dzīvesveids un tas, vai viņa ikdienā lieto alkoholu un smēķē, būtiski, kāds ir sievietes psiholoģiskais stāvoklis, vai tiek lietoti antidepresanti vai citi nopietni medikamenti. Piena donore uzņemas atbildību par to, ka viņas veselības stāvoklis, dzīvesveids un ieradumi ir atbilstoši piena ziedošanai, tāpēc pirms piena saņemšanas ir būtiski, ka abas puses savstarpēji iepazīstas un pārrunā neskaidros jautājumus, kā arī rūpīgi iepazīstas ar drošas piena ziedošanas vadlīnijām,» skaidro Jūlija.
Svarīga ir sabiedrības izglītošana
Jūlija atklāj, ka krūts piena ziedošana un nodošana citai ģimenei joprojām ir aizspriedumiem pilna tēma. «Cilvēkiem ir daudz jautājumu, un tas ir normāli. Ir cītīgi jāstrādā pie sabiedrības izglītošanas, lai atspēkotu dažādus stereotipus un mītus. Piemēram, ir cilvēki, kas uzskata – ja mans bērns dzers citas mammas pienu, viņš saņems šīs mammas gēnus un kļūs par tādu cilvēku, kāda ir šī mamma. Pirms simts gadiem nevienam nebija jautājumu par to, vai citas sievietes piens ir labs, un «piena māsas» bija pavisam normāla lieta. Līdz ar mākslīgā piena maisījumu industrijas attīstību sabiedrība tiek pārliecināta, ka drošāk ir izvēlēties maisījumu, nevis svešas sievietes krūts pienu.
Mazulim piedzimstot, jaunajai māmiņai jau tā ir jāpieņem daudz lēmumu, jāveic dažādas izvēles. Emocionāli tas nav viegli. Tādēļ, ja kāds piedāvā mammai barot bērniņu ar citas sievietes pienu, ir visas tiesības bažīties, jo savam bērnam viņa vēl tikai labāko. Bet jāņem vērā, ka krūts piens nav mammas «koncentrāts» un tas, ko mamma apēdusi vai izdzērusi (protams, ar dažiem izņēmumiem), pienā nenonāk.»
Tāpat kā donoru piena saņēmēju ģimene var lūgt mātei donorei uzrādīt analīžu un testu rezultātus, arī piena dāvinātājai ir tiesības saņemt informāciju par ģimeni un bērnu, kam viņa ziedos atslaukto krūts pienu, it īpaši, ja ir plānota ilgtermiņa sadarbība. «Ģimenēm, kuras nolēmušas saņemt citas mammas ziedoto pienu, iesakām iepazīties ar donora ģimeni. Redzot, cik sakārtotā un harmoniskā vidē dzīvo ģimene, tas māmiņu var nomierināt un iedrošināt. Uzreiz pazūd daudz bažu. Būtiski apzināties, ka piena atslaukšana ir laikietilpīgs process, kurā māmiņas izvēlas nesavtīgi dalīties krūts pienā ar citu bērniņu.»
Platformas izveidotāja un idejas autore stāsta, ka ziedota piena izmantošanu atbalsta daudzi ārsti, bērnu aprūpes speciālisti, valsts iestādes, par to runā mediji un sabiedrībā zināmi cilvēki, tas daudziem bērniem dod iespēju saņemt to, kas tik ļoti ir nepieciešams. Jūlija ir pārliecināta – jo vairāk par šo tēmu runāsim, jo lielāka būs vecāku uzticība donora pienam. Šobrīd «Piena mammas» ir resurss, kurā var atrast visu vienuviet – gan iespējas ziedot un saņemt krūts pienu, gan ar tā nodošanu saistītus drošības pasākumus. Platforma darbojas vien dažus mēnešus, bet jau gandrīz 30 ģimenes ir izrādījušas vēlmi pienu ziedot, kā arī dažas ģimenes – saņemt.
Mammu pieredze
Stāsta Zane Darbote, Enriko (2 gadi 2 mēneši) mamma:
«Iespēju dāvināt savu pienu, kura rezerves krāju astoņus mēnešus, meklēju pati. Sapratu, ka ar zīdīšanu man viss izdodas veiksmīgi un atslauktais piens nebūs jāizmanto dēla uztura vajadzībām. Zināju, ka tas ir ārkārtīgi vērtīgs zīdaiņiem, tādēļ man bija žēl to vienkārši izliet. Dažādās māmiņu grupās un sociālajos tīklos meklēju kādu mammu, kuras mazulim piens būtu nepieciešams. Biju sagatavojusies dzirdēt arī negatīvus komentārus, jo mūsu sabiedrībā šāda piena apmaiņa šķiet pavisam sveša un nesaprotama, taču bija tikai daži negatīvi komentāri. Uz manu aicinājumu atsaucās pāris mammu, taču attāluma dēļ nodot viņām pienu tā arī neizdevās.
Tad PEP mammu un dūlu kontos parādījās kādas mammas palīgā sauciens, kura visus savus bērniņus baroja ar donores pienu Vācijā. Viņa bija atbraukusi brīvdienās uz Latviju un palika ilgāku laiku, nekā plānots, tādēļ bija bez piena rezervēm savam zīdainim. Sazinājos ar šo mammu, mēs satikāmies un vienojāmies par piena apmaiņu. Iedevu viņai arī savas draudzenes kontaktus, kurai bija pilna saldētava krūts piena. Mūsu gadījumā notika mutiska iztaujāšana par dzīvesveida paradumiem un piena uzglabāšanu. Atsevišķas analīzes netika lūgtas, un tās arī neveicu, jo mamma man pilnībā uzticējās.
Pēc tam, kad ziedoju savu pienu, jutos tik apgarota. Man bija sajūta, ka šādai iespējai jābūt pieejamai ikvienai mammai un mazulim, kam tā ir nepieciešama. Kad uzrunāju Jūliju Vanku, sapratu, ka mums ir ļoti līdzīgs domu gājiens. Viņa mani uzaicināja pievienoties komandai un kopā izveidot biedrību «Piena mammas». Tagad esmu ieguvusi arī zīdīšanas konsultantes apliecību, kas papildināja manas zināšanas un izpratni par krūts piena vērtīgumu. Man ir liels gandarījums par to, ka tagad spējam piedāvāt šādu iespēju jebkurai ģimenei Latvijā.»
Pieredzē dalās Kristīne Zariņa, Keitas mamma:
«Par piena saņemšanas iespējām uzzināju sociālajā vietnē «Instagram». Ar to, ka manai meitai vajadzīgs donora piens, saskāros pavisam negaidīti. Meitiņai bija tikai pusotra mēneša, kad mani ar ātro palīdzību aizveda uz slimnīcu, kur steidzamā kārtā veica operāciju. Ilgai prombūtnei nebiju gatavojusies, tādēļ atslauktā piena daudzums saldētavā bija niecīgs. Tā kā slimnīcā pavadīju veselu nedēļu, sazinājos ar paziņu Zani no «Eko mammu» komandas, jautājot, kā zīdainim mazināt stresu mammas prombūtnes laikā. Zane man pajautāja, cik daudz atslaukta krūts piena mums ir un vai tā pietiks visam laikam. Atbildēju, ka nē, jo nebiju plānojusi nokļūt slimnīcā. Zane man piedāvāja palīdzēt ar «īsto» mammu pienu, lai meitiņai nevajadzētu dot maisījumu. Tā ieguvu daudzu mammu kontaktus; guļot slimnīcā pie sistēmām, apzvanīju mammas un sarunāju krūts pienu savai meitiņai. Tā kā dzīvojam Saulkrastos, vīrs ar aukstuma somu devās uz Rīgu pakaļ pienam. Kopumā bija septiņas mammas, kuras bija ļoti pretimnākošas un gatavas ziedot savu krūts pienu. Vīrs izbraukāja Rīgu un ieguva tik lielu dabīgā piena daudzumu, lai pabarotu mazuli veselu nedēļu.
Sākumā man bija psiholoģiski grūti pieņemt to, ka mans bērns ēdīs svešas mammas pienu.
Taču, saliekot kopā visus plusus un mīnusus, secināju, ka dabīgais krūts piens ir labāks par mākslīgā piena maisījumu. Baidījos, vai mammām nav kādas slimības, vai netiek lietotas kādas zāles, taču noskaidroju, ka viss ir kārtībā. Galvenais ir strādāt ar sevi, jo nav viegli pieņemt faktu, ka piens, ko ēd bērniņš, nav mans.
Esmu neizsakāmi pateicīga šim projektam, jo bieži vien piens ir vajadzīgs uzreiz un pavisam negaidīti, tāpēc saku lielu paldies visām mammām, kuras bija tik atsaucīgas un ziedoja savu pieniņu. Iesaku mammām, kuras saskaras ar līdzīgu problēmu vai kurām nav pietiekami daudz sava piena, lai pabarotu mazuli, nekautrēties, likt stereotipus pie malas un izmantot iespēju barot savu mazuli ar citu mammu pienu.»
