Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Slimnīcā norāda, ka psihoneiroloģisko slimnīcu pacienti nacisma ideoloģijā bija lieks slogs, tāpēc Otrā pasaules kara laikā okupētajās zemēs viņi tika iznīcināti. 1942.gada 8.janvāra rīts bija pēdējais arī 443 slimnīcas «Ģintermuiža» pacientiem.
Tā laika Jelgavas Sarkanā Krusta slimnīcas galvenais ārsts Dr. Dāvids Bīskaps atklāja, ka todien tika sasaukta pilsētas un apkārtnes ārstu sapulce. Tā notika Jelgavas pilsētas slimnīcas sapulču zālē, kurā bija ieradušies apmēram 40 ārstu. Ārstiem sekojošo situāciju skaidroja apgabala komisariāts un atklāja savus šķebinošos plānus.
Komisariāta runas saturs īsos vārdos bija sekojošs: «Karš iegājis izšķirošā stadijā, un kareivjiem trūkst uztura vielu. Ja ir runa, kur tās ņemt, tad atbilde ir vienkārša – tās jāatņem tiem, kuri darbu nestrādā, bet patērē lielu daudzumu vērtīgo vielu, kuras tik nepieciešamas karotājiem. Sāpīgā jautājuma izšķiršanai bija tikai viens ceļš – jālikvidē tie, kuri tautai un valstij šinī izšķirošā cīņas brīdī ir par lieku nastu. Piedaloties jūsu pārstāvjiem, komisija izlēma likvidēt Ģintermuižas iemītniekus, kas jau arī izdarīts»
Citi lasa
Šodien slimnīcas muzeja stendā ir publicēti kara gados nošauto slimnieku vārdi un uzvārdi. Pēdējais ieraksts pacientu slimības vēsturēs ir «Nodots apgabala komisariāta rīcībā».
Pirmā pagaidu piemiņas zīme par notikumiem uzstādīta jau 1945.gadā. Slimnīcā vēsta, ka, uzmanīgi paskatoties apkārt, var ieraudzīt priedēs iegrieztus krustus. Nostāsti vēsta, ka tie iegriezti 20.gadsimta 60.gados, godinot bojāgājušo cilvēku piemiņu. Vēlāk šo vietu iekopa un uzstādīja akmens pieminekli traģiskā notikuma piemiņai.
Ilgus gadus piemiņas vietu uzturēja un labiekārtoja slimnīcas darbinieki un Jelgavas Rotari kluba biedri talkas laikā, savukārt, 2024.gada 16.februārī ar Kultūras ministrijas izdotu rīkojumu piemiņas vietai tika piešķirts vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Objekts tika atzīts kā sabiedriskās, kultūrvēsturiskās un izglītojošas nozīmes vieta, kā liecība par totalitārā nacistiskā režīma politiku okupētajās teritorijās, kā arī režīma iestāžu īstenoto masu terora upuru piemiņas saglabāšanā.
