Rīgas Melnas balzams
Šim zīmolam sākums meklējams ap 1750. gadu, kad Rīgas kalējmeistars un pašmācījies farmaceits Abrahams Kunce sabrūvē dziedniecisku uzlējumu. Eliksīru nosauc par Kunces Melno balzamu un vāra, tvaicē un nostādina no sakņu, lapu un pumpuru uzlējuma, spirta, ūdens un cukura. Kuncem paveicas – galma ārsts grūtā brīdī tieši viņa balzamu iedod ķeizarienei Katrīnai II, kura ceļā uz Rundāli sasirgusi. Ķeizarienei palīdz! Un Kuncem tiek piešķirta īpaša privilēģija – tiesības vienīgajam ražot šo brīnumeliksīru. Pārējie tiek pasludināti par viltojumiem.
Kunces balzamu iesaka pret drudzi, vēdergraizēm, galvas un zobu sāpēm, rozi, pret indīgiem kodumiem, lūzumu ārstēšanai. Sākumā tā sastāvā ir 32 dažādas zālītes, daļa lasītas tepat, daļa gādātas ar kuģiem no kolonijas Tobāgo. Pēc Kunces nāves tiesības balzamu ražot paliek viņa atraitnei, viņa tās pārdod, un drīz arī rodas leģendārais nosaukums Rīgas Melnais balzams. Top fabrika tā ražošanai, pamazām eliksīrs gūst slavu visā Eiropā. Pirmās neatkarīgās Latvijas laikā balzamu ražo un receptes noslēpumu glabā brāļi Šrāderi, taču 1939. gadā viņi repatriējas uz Vāciju ar visu recepti. Taču, aptaujājot vecos fabrikas meistarus, 1950. gadā tehnoloģe Maiga Podračniece recepti atjauno, un Rīgas spirta un degvīna rūpnīca, vēlākais Latvijas balzams, atsāk to ražot.
Tagad receptūra nedaudz mainījusies, tomēr pilnā Latvijas balzama recepte joprojām zināma tikai dažiem cilvēkiem.