Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Kuzņecova porcelāns
Pierīgā ražoto Kuzņecova porcelānu pazina visā Krievijas impērijā, un kolekcionāri vēl tagad, ieraugot kādas terīnes apakšā raksturīgo zilo zīmogu, noklakšķina mēli: o, Kuzņecovs!
Jau pirms tam Rīgā darbojās dažas ne pārāk veiksmīgas porcelāna fabriciņas, taču 1841. gadā Pierīgā, toreizējā Dreilingsbušā, Krievijas uzņēmējs Sidors Kuzņecovs uzslej savu fabriku, kurā sāk ražot porcelānu un fajansu. Tolaik tā ir tikai viena no Kuzņecovu daudzajām ražotnēm, ir arī citas. Taču Rīga ir sevišķi kārdinoša ar to, ka te ir osta – importa un eksporta vārti. Turklāt te, izbēguši no vajāšanām Krievijā, apmetušies daudzi vecticībnieki, un arī paši Kuzņecovi pieder vajātajiem, ļoti dievbijīgajiem un sīkstajiem vecticībniekiem. Kuzņecoviem veicas labi, viņu porcelāns un fajanss saņem dažādus apbalvojumus pat Parīzē un Čikāgā, daļu produkcijas eksportē uz Angliju, Holandi un to kolonijām, bet fajansa traukus pērk Rīgas strādnieku ģimenes. Īpašnieki seko pasaules dizaina vēsmām, turklāt izstrādājumiem ir izcila kvalitāte – porcelāns tīrs un balts, krāsas dzidras, glazūra gluda.
Citi lasa
Bet pienāk Pirmais pasaules karš un revolūciju laiks, padomju vara Kuzņecovu ģimenei atņem visus īpašumus, tikai Rīgas fabrikai netiek klāt – cita valsts! Jāsāk viss no jauna! Daļu akciju pārdod uzņēmīgam latviešu ķīmiķim Mārtiņam Kalniņam. Porcelāna apgleznošanā iesaista māksliniekus, metus rada Romans Suta, Sigismunds Vidbergs, Ansis Cīrulis, Ludolfs Liberts, Jēkabs Bīne, Niklāvs Strunke… Plauktos parādās porcelāna figūriņas, Pētera Plotņikova radītās tautumeitas un tautudēli.
Pēc padomju okupācijas Kuzņecova fabriku denacionalizē, pārdēvē par Sarkano zvaigzni, bet pēc tam par Rīgas keramikas fabriku.
*Informācijas avoti – lb.lv, laima.lv, laikmetazimes.lv, erenpreiss.com.
