Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vairāk nekā pusei (52%) cilvēku Latvijā ir kāds tuvinieks vai vairāki tuvinieki, kuri ir atkarīgi no viņa ienākumiem, liecina Swedbank veikts pētījums Baltijas valstīs.
Vienlaikus ir gana liels cilvēku skaits, kuriem nav nekādu uzkrājumu un nav arī dzīvības apdrošināšanas, kas nelaimes gadījumā ļautu vismaz daļēji atvieglot ikdienu ģimenei un tuvajiem cilvēkiem.
Latvijā šādā situācijā ir teju katrs trešais iedzīvotājs jeb 29%, kamēr Igaunijā 24%, bet Lietuvā tikai 17% cilvēku, liecina pētījuma dati.
Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku atzinuši, ka kāda no ģimenes apgādnieku ilgstošas slimības vai zaudējuma gadījumā, spētu segt ikdienas tēriņus tikai no viena līdz trim mēnešiem (Latvijā 32%, Igaunijā 28%, Lietuvā 27%). Tas nozīmē, ka pēc uzkrājumu iztērēšanas, būtu nepieciešamas būtiskas izmaiņas ikdienas dzīvē, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem.
Augstākā riska grupā ir cilvēki ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem un kredītsaistībām.
Kā liecina Swedbank dati, tikai 16% aktīvo klientu ir drošības spilvens trīs un vairāk mēnešalgu apmērā, taču lielākajai daļai (64%) nav uzkrājumu pat vienas mēnešalgas apmērā.
“Ļoti racionāli paskatoties, Latvijā ir diezgan maza daļa cilvēku, kuri mierīgu sirdi varētu teikt, ka papildus materiālā palīdzība no malas pēkšņa ienākumu zuduma gadījumā viņiem vispār nemaz nebūtu nepieciešama. Īss “priekšnoteikumu saraksts” būtu – ja ir uzkrājums vismaz trīs mēnešu ienākumu apjomā, ja ir viens vai vairāki likvīdi nekustamie īpašumi bez kredītsaistībām, ja ir ģimenes bizness, kas turpina darboties, ja nav kredītsaistību un blakus nav neviena, par kuru rūpējaties un par kuru esat finansiāli atbildīgi,” atzīmē Renārs Rūsis, Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs.
Izvairās no sarunām par nāvi vai nelaimes gadījumiem
Pētījums apliecina, ka cilvēki izvairās no sarunas par savu rīcību tad, ja kāds no ģimenes apgādniekiem vairs nebūtu spējīgs nodrošināt finansiālu pienesumu ģimenes budžetā. Apzinoties šāda riska iespējamību, cilvēki tomēr nevēlas to apspriest.
Savukārt kā trīs galvenos veicinošos faktorus tam, lai apdrošinātu savu vai ģimenes locekļa dzīvību, cilvēki ir minējuši ienākumu pieaugumu (53% respondentu), ievērojamu kredītsaistību esamību (25%), ar ikdienas darbu saistītu risku pieaugumu (24%).
“Dzīvības apdrošināšana aizvien vēl ir tabu tēma Baltijas valstu ģimenēs. Vairāk nekā divas trešdaļas cilvēku ar saviem ģimenes locekļiem un tuviniekiem ne reizi nav runājuši par to, kā būtu risināmi finanšu jautājumi nelaimes gadījumā. Protams, neviens un nekad nespēs aizstāt tuva cilvēka fizisku klātbūtni, aizstāt viņu emocionāli. Pret to nodrošināties nav iespējams. Taču ir iespējams pasargāt tuviniekus no finansiālas bedres, kas var rasties, ģimenei pēkšņi zaudējot vienu no pelnītājiem vai ilgstošas slimības gadījumā. Aprēķināts, ka vidējā summa, kas nepieciešama ģimenei, lai pielāgotos jauniem dzīves apstākļiem pēc tuvinieka zaudējuma, ir 6000 eiro," norāda Renārs Rūsis.
Zinot to, ka iedzīvotājiem nav tik lielu uzkrājumu, kas ļautu segt ikdienas tēriņus un pamata vajadzības, šādām sarunām tomēr būtu jānotiek. Tas ir pirmais solis, lai nonāktu pie kāda no risinājumiem.
