Kā norāda «If Apdrošināšana» KASKO produkta vadītājs Roberts Skrupskis: “Lai arī mūsu valsts kopējā autoparka vidējais vecums ir aptuveni 14 gadi, tomēr salīdzinoši daudz ir jaunu transportlīdzekļu, kas iezīmē jaunu aktualitāti ceļu satiksmē.
Lai uzlabotu automašīnu drošību, jaunos auto aizvien tiek integrētas dažādas drošības sistēmas, kas varētu pasargāt no nelaimes gadījumiem, piemēram, distances kontroles un līniju asistents, parkošanās sistēma, automātiskā bremzēšanas sistēma un daudzas citas.
Tomēr šis komforts, ko piedāvā elektriskie palīgi, var radīt arī risku – autovadītāji nav pietiekami vērīgi, paralēli automašīnas vadīšanai izvēlas pārskatīt jaunākās ziņas, sazinās (gan rakstveidā, gan video formātā) ar ģimeni un draugiem WhatsApp u.c. līdzīga veida lietotnēs, piedalās darba sapucēs ar videozvana palīdzību utt. Uz to arī norāda mums pieejamie dati – liels skaits ceļu satiksmes negadījumi notiek, automašīnām pārvietojoties pilsētvidē intensīvas satiksmes apstākļos, kad braukšanas ātrums ir minimāls.
Šādi it kā nelieli negadījumi kļūst aizvien dārgāki, jo sabojāta tiek ne tikai spēkrata virsbūve, bet arī dažādas drošības sistēmas – kameras, radari u.c. Tomēr daudz smagāki un pat letāli ir ceļu satiksmes negadījumi, kad, paļaujoties uz dažādām palīgsistēmām, traucoties lielā ātrumā, uzmanība tiek novērsta no paša galvenā – satiksmes.”
Automašīnu skaits un vecums ir atkarīgs no cilvēku dzīvesvietas
Pētījuma dati rāda, ka automašīnu nepieciešamība ir vienlīdz liela neatkarīgi no tā, vai cilvēki dzīvo pilsētās vai lauku reģionos. Vienlaikus dati par Pierīgas rajoniem rāda, ka 37% ģimeņu, kas dzīvo galvaspilsētas tuvumā, ir nepieciešamība pēc divām ģimenes automašīnām.
Nozīme ir arī tam, vai cilvēks dzīvo dzīvoklī vai privātmājā. Starp cilvēkiem, kas dzīvo privātmājās, auto pieder pat 95%. Teju katrai otrajai ģimenei garāžā vai mājas priekšā stāv novietotas divas automašīnas. No dzīvoklī dzīvojošajām ģimenēm personīgais auto ir 85%.
Jaunākās automašīnas ir Pierīgas iedzīvotājiem
Jaunākās automašīnas brauc pa Rīgas un Pierīgas ielām un ceļiem. Savukārt Latgalē (70%) un Kurzemē (71%) automašīnas ir vecākas par 10 gadiem.
“Pētījums parādīja, ka, jo lielāki ir cilvēku ienākumi, jo vidēji jaunākas ir viņu automašīnas. Izmaksas par jaunas automašīnas uzturēšanu (līzinga maksājumi, apkopes izmaksas, apdrošināšana) arī kļūst lielākas, un līdz ar to ir arī augstākas izmaksas, piemēram, par autodaļām. Rīgas un Pierīgas piemērs liecina, ka, ja auto tomēr tiek iegādāts, tas, visticamāk, būs jauns vai mazlietots,” stāsta R. Skrupskis.
Pārējās Baltijas valstīs automašīnu īpašnieku ir apmēram tikpat daudz, cik Latvijā, t.i., ap 90% iedzīvotāju. Rādītājs attiecībā uz divu auto īpašumu Latvijā ir nedaudz zemāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, nepārprotami ir jaunākais autoparks, savukārt visvecākās automašīnas ir Lietuvā.