• Pētījums: 57 % Latvijas skolēnu klasē saskārušies ar ņirgāšanos un izjutuši atstumtību

    Aktuāli
    Santa.lv
    Santa.lv
    14. marts, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Lielākā daļa Latvijas skolēnu pēdējā gada laikā savā klasē saskārušies ar ņirgāšanos un izjutuši atstumtību, bet katrs trešais saskāries arī ar agresiju no klasesbiedru puses, atklāj pētījums par Latvijas skolēnu iekļaušanos klases kolektīvā.

    Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas skolēnu atzīst, ka pēdējā gada laikā ir saskārušies ar ņirgāšanos, kas izpaudusies kā apvainojumi un/vai pazemojumi no klasesbiedru puses. Tikpat daudz skolēnu (57%) pēdējā gada laikā jutušies atstumti – ignorēti vai izolēti – no klases kolektīva.

    Katrs trešais (36%) skolēns klasē ir sastapies ar agresivitāti, kas izpaudusies kā kaušanās, grūstīšanās, kniebšana, draudēšana, iebiedēšana vai kliegšana. Katrs ceturtais (25%) no klasesbiedriem piedzīvojis arī aizskaršanu virtuālajā vidē jeb kibermobingu – izķēmotas personīgās bildes tīmeklī, saņēmis aizvainojošas īsziņas, riebīgus vai rupjus komentārus vai pat draudu vēstules.

    Pētījums arī atklāj, ka zēnu vidū biežāka ir fiziskā vardarbība, bet meiteņu vidū – psiholoģiskā.

    Pēdējā gada laikā puikas biežāk saskārušies ar ņirgāšanos (67 %), un agresivitāti (51 %), savukārt meitenes biežāk jutušās atstumtas klasesbiedru vidū (60 %).

    Skolēni augstu vērtē savas zināšanas par vardarbības veidiem

    Pētījuma rezultāti liecina, ka skolēni savas zināšanas par dažādiem vardarbības veidiem (sociālā atstumtība, mobings, kibermobings, bulings) un to izpausmēm novērtē labāk, nekā bērnu zināšanas vērtē vecāki. Piemēram, ­84 % skolēnu zina jēdziena mobings nozīmi, bet tikai 63 % vecāku uzskata, ka viņu bērni saprot, ko nozīmē šis termins.

    “Kā apliecina pētījuma rezultāti, katrs otrais skolēns pēdējā gada laikā ir saskāries ar kādu no vardarbības veidiem, vai tas būtu psiholoģiskā, vai fiziskā formā. Laicīgā šādu problēmu atklāšanā un risināšanā nozīmīga loma ir bērna vecākiem – vissvarīgākais ir izrādīt interesi par to, kā bērnam skolā veicas," uzsver Pusaudžu resursu centra klīniskais vadītājs Nils Sakss–Konstantinovs. "Pat ja konkrētajā brīdī nav grūtību vai viņš nav gatavs vecākiem tās atklāt, galvenais ir ļaut saprast, ka vecāks ir uzticams pieaugušais, pie kura bērns grūtību laikā var vērsties."

    Ir vērts par šīm tēmām runāt arī ar visu klasi, pat ja problēmas vēl nav sākušās – mentālās veselības profilakse ir tikpat būtiska, cik fiziskās.

    Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS laikā no 2020. gada 21. janvāra līdz 3. februārim. Tajā ar e-klase.lv starpniecību aptaujāti 1113 7.- 12. klašu skolēni, kā arī 554 vecāki ar bērniem, kuri iet skolā.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē