Covid-19 pacientu ģenētiskā analīze liecina, ka asins tips varētu ietekmēt slimības smaguma pakāpi un norisi.
Zinātnieki, kuri salīdzināja tūkstošiem pacientu gēnus Eiropā, atklāja, ka tiem, kuriem bija A tipa asinsgrupa, bija smagāka slimība nekā pacientiem ar 0 tipu. Pagaidām pieejamie dati, kas publicēti New England Journal of Medicine, pagaidām ir nepierādīti, un vajadzīga lielāka izpēte, lai saprastu, kā asins grupa ietekmē vīrusa simptomu izpausmi.
Pētījumā, kurā piedalījās zinātnieki no Itālijas, Spānijas, Dānijas un Vācijas, tika salīdzināti aptuveni 2000 pacienti ar smagu Covid-19 slimības gaitu, un konstatēto sasaistīja ar sešām dažādām gēnu variācijām ar asinsgrupām.
Asinsgrupu nosaka no vecākiem pārmantotie gēni. Pastāv četri galvenie asins tipi – A, 0, B, un AB, kas tiek iedalīti pēc olbaltumvielu bioķīmiskajām īpašībām.
Cilvēka ķermenis ar 0 asins tipu labāk atpazīst noteiktos proteīnus kā svešos, tāpēc SARS uzliesmojuma laikā, ko izraisīja tā saucamais koronavīrusa radinieks, atzīmēts, ka cilvēkiem ar 0 asinsgrupu bija mazāka saslimstība, liecina Center for International Blood and Marrow Transplant Research dati.
Šī asinsgrupa tiek saistīta arī ar jūtību un uzņēmību pret citām infekcijas slimībām, piemēram, urīnceļu infekcijām, kuņģa vēzi, liecina Džona Hopkinsa universitātes Ģenētiskās medicīnas institūta dati.
Pēc Valsts asinsdonoru centra datiem Latvijā asinspopulācijas sadalījums ir šāds: 37% – A , 36% – 0, 20% – B, 7% – AB.