Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viss blīvākā satiksme koncentrējas uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru. Kā arī par 16% pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja – Lietuvas rob.(Rucava) (A11), kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru 2019. gadā bija 3249 autotransporta vienības.
2019. gadā uz Rīgas apvedceļa visvairāk jeb par 23.9% satiksmes intensitāte ir palielinājusies autoceļa Baltezers – Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga – Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka – Ogre (P5).
Citi lasa
Intensīvākie šoseju posmi pēc automašīnu skaita 2019. gadā diennaktī:
- Jūrmalas šosejas (A10) posms no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Rožu ielu. (13.45.km – 15.37. km) – 48540 transportlīdzekļu vidēji diennaktī gada griezumā.
- Jūrmalas šosejas (A10) posms no pagrieziena uz Rožu ielu līdz kontroles punktam iebraukšanai Jūrmalas pilsētā. (15.37. km – 19.49. km) – 41316 transportlīdzekļu diennaktī gada griezumā.
- Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posms no Rīgas robežas līdz satiksmes mezglam krustojumā ar Tallinas šoseju (A1) un Rīgas apvedceļu (A4) (12.41.km – 14.13. km) 40 994 transportlīdzekļu diennaktī gada griezumā.
Līdz ar pieaugošo satiksmes intensitāti uz valsts autoceļiem, aktuālāks kļūst jautājums par autoceļu tīkla attīstību. Vistuvāk realizācijai ir Ķekavas apvedceļa izbūve, kas tiks realizēta publiskās un privātās partnerības projekta veidā. Šogad plānots pabeigt partnerības iepirkumu un uzsākt projektēšanu. Bauskas šosejas (A7) posms no Rīgas līdz Ķekavai ir viens no noslogotākajiem valstī un satiksmes intensitāte konkrētajā Pierīgas posmā sasniedz pat 17 000 transporta vienību diennaktī. Bauskas šoseja turklāt ir vienīgais ceļš, kas ienāk Rīgā ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
