«Tu nolem šodien braukt ar vilcienu, kurš neatnāk, brauc ar citu, piestāj stacijā Rīga, mierīgu prātu dodies uz darbu – ok, bišku nokavēsi, bet nekas, galā tiki – viss forši. Tad, ejot cauri tunelim, gandrīz jau uzkāpjot pa trepēm Vecrīgas pusē (no Stacijas uz kanālu), sajūti, ka it kā tevi kāds pavelk atpakaļ – tu pagriezies un tev tieši aiz muguras, roku līdz elkonim tavā mugursomā iebāzis, stāv jauns, tumsnējs nelietis, kuram blakus stāv vēl viena tāda pati, tikai sieviešu dzimtas pārstāve un sāk krieviski lamāties ar piecstāvīgajiem tā, it kā mēs būtu mainītās lomās un es mēģinātu apzagt viņus,» par radušos situāciju sašutusi ir Liene.
Bērziņa raksta, ka zagļu pāri pieķērusi jau noslēdzošajā posmā – somas atvēršana notikusi tik meistarīgi, ka viņa to nemaz nav jutusi. Garnadzim pat izdevies atvērt Lienes naudas maku, tomēr neko no tā izņemt vēl nebija paspējis. «Nēsājiet somas uz vēdera! Pēcgarša diezgan pretīga! Man šķita, ka šādi vairs nedara, visur kameras un Rīgas pašvaldības policija – ak, naivā!» šausminās Liene.
Nervus kutinošajā momentā Bērziņai nav izdevies abus zaļus iemūžināt, tomēr tos viņa ir noraksturojusi un aicina arī citus no šīm personām uzmanīties. «Abi ir kalsnas miesas būves, vīrietis pagarš, meitene ap 1.65/1.70, runāja tikai krieviski, abiem plecu somas uzliktas diognāli, vīrietim gaišs krekls.»