Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sadursmes visbiežāk notiek ar lapsām, stirnām un mežacūkām, bet postošākas noteikti ir sadursmes ar Latvijas mežu milžiem – aļņiem: šogad lielākais šāda rakstura apdrošināšanas gadījums AAS BALTA (PZU grupa) fiksēts oktobrī, kad automašīna BMW X6 pēc sadursmes ar alni bija norakstāma metāllūžņos, apdrošināšanas atlīdzībai sasniedzot 38 000 eiro.
Bīstamākie mēneši – maijs un laiks ap gadumiju
Kopumā šogad par auto sadursmēm ar meža dzīvniekiem BALTA pieteiktas atlīdzības jau par 2,49 miljoniem eiro, kas ir 14% kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pat tāds neliels meža dzīvnieks kā lapsa var nodarīt transportlīdzeklim pamatīgus postījumus – BALTA izmaksātā vidējā atlīdzība par vienu gadījumu ir vairāk nekā 1900 eiro. Atsevišķos gadījumos atlīdzības par autotransporta bojājumiem ir mērāmas pat vairākos desmitos tūkstošu eiro, un parasti tie ir negadījumi ar lielākajiem Latvijas meža dzīvniekiem – aļņiem.
«Jau ierasts, ka no oktobra līdz janvārim un maijā autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, pārvietojoties pa autoceļiem, kas ved cauri mežam vai atrodas meža masīvu tuvumā. Pavasarī meža dzīvnieki ir vieglprātīgi un pārdroši, jo aizņemti ar mīlas lietām, bet rudeņos uz ceļiem parādās jauni, nepieredzējuši dzīvnieki, kuri vēl nezina, ka automašīnas ir bīstamas.»
«Vēl viens riska faktors ziemā ir sāls, ar ko kaisa ceļus – pārnadžiem tas ir vajadzīgs uzturā, tāpēc tie nāk ārā no mežiem laizīt sāli. Visbiežāk dzīvniekus iespējams sastapt vietās, kur mainās ainava: mežmalās, joslās, kur mežs pāriet krūmājā vai krūmājs – pļavā, tur, kur vienā ceļa pusē ir mežs, bet otrā – lauks u. tml. Lielajos mežu masīvos sadursmes notiek pat retāk,» stāsta Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.
Šādu negadījumu iznākums un transportlīdzeklim nodarītie bojājumi atkarīgi no daudziem faktoriem: cik liels ir dzīvnieks, vai sadursme ir frontāla vai arī trāpa pa automašīnas sāniem, vai auto saduras tikai ar dzīvnieku, vai arī cilvēks veic kādus manevrus, iebrauc pretējā joslā un saduras ar pretī braucošo spēkratu, nobrauc no brauktuves, ieskrien kokā, apgāžas u. tml., un tad nereti smagi cieš arī cilvēki.
Kā izvairīties no sadursmes ar meža dzīvniekiem
Lai izvairītos no sadursmēm, autovadītājam ir jāzina gan tas, kā novērst sadursmi, gan kā pareizi rīkoties, ja sadursme ir nenovēršama. Pirmais un pats galvenais noteikums – bīstamās vietās, kuras šķērso iecienītas meža dzīvnieku takas vai kuras apzīmētas ar atbilstošām ceļazīmēm, nedrīkst «trakot» un pārsniegt ātruma ierobežojumus. Jārēķinās, ka jebkurā brīdī uz ceļa var izskriet dzīvnieki. Redzot vienu dzīvnieku, noteikti jābremzē! Nav nekādas garantijas, ka tam nesekos citi, turklāt arī pamanītais dzīvnieks var izdomāt griezties atpakaļ un otrreiz šķērsot ceļu.
Tāpat jārēķinās, ka dzīvnieki pārvietojas pa vienām un tām pašām takām, kas nereti šķērso autoceļus. Pat ja kādu nobrauc, dzīvnieku paradumus tas nemainīs. Ja reiz uz ceļa esat sastapuši stirnu vai konkrētajā ceļa posmā ir izvietotas atbilstošas ceļazīmes, šajā vietā labāk ātrumu samazināt un būt īpaši uzmanīgiem.
Daudz ko var izšķirt arī tas, vai autovadītājs ir pilnībā koncentrējies uz ceļu, nevis, piemēram, raksta īsziņu telefonā. Pamanīt meža dzīvnieku jau laikus pirms ceļmalas un savlaicīgi nobremzēt ir iespējams tikai tad, ja šoferis pilnībā pievēršas auto vadīšanai un nekam citam.
Ir vērts lieku reizi pārliecināties arī par to, cik labi transportlīdzeklis sagatavots šādām situācijām. Braucot apgrūtinātas redzamības apstākļos, jāpārliecinās, vai auto lukturi ir tīri, un riepām jābūt atbilstošām braukšanas apstākļiem – ziemas riepām ar pietiekamu protektora dziļumu. Autoveikalos var iegādāties ultraskaņas svilpes, kuru korpusam cauri plūstošais gaiss pie noteikta ātruma – parasti virs 50 km/h – rada ultraskaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet ir dzirdama zvēriem un liek tiem izvēlēties citu kustības virzienu. Paļauties tikai uz šīm svilpēm nevar, bet par ļaunu tās nenāks.
Jaunākais tehnoloģiskais risinājums ir infrasarkanās jeb nakts redzamības kameras, kas diennakts tumšajā laikā ceļmalās pamana ķermeņus ar no pārējās vides atšķirīgu temperatūru – cilvēkus un dzīvniekus – un signalizē vadītājam, pirms viņš ieraudzījis problēmu. Taču šāds aprīkojums ir pieejams tikai jaunākajiem automašīnu modeļiem, un to uzstāda jau rūpnīcā, atsevišķi tas pagaidām nav nopērkams.
Kā pareizi rīkoties sadursmes brīdī
Kristaps Liecinieks atgādina – nonākot avārijas situācijā, ir jārīkojas tieši tā, kā teikts ceļu satiksmes noteikumos – jābremzē.
«Avārijas situācijā lēmums ir jāpieņem sekundes simtdaļās, un tajā brīdī cilvēki nereti rauj stūri uz vienu vai otru pusi, riskējot saskrieties ar pretī braucošajiem spēkratiem vai koku ceļmalā. Tiešā sadursmē ar dzīvnieku cilvēki reti gūst traumas, bet, veicot manevrus, nav garantijas, ka saglabāsiet vadību pār auto, un frontāla sadursme pretējā braukšanas joslā gan var beigties nevis ar vienu, bet vairākiem bojāgājušajiem. Tāpēc bremzēšana ir vienīgā pareizā darbība, redzot uz ceļa izlecam dzīvnieku,» brīdina Kristaps Liecinieks.
Svarīgi atcerēties, ka traumēts dzīvnieks pēc sadursmes var uzbrukt, tāpēc tam labāk netuvoties. Saskaņā ar likumu neatkarīgi no tā, vai notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku vai mājdzīvnieku, par notikušo jāziņo policijai un atstāt notikuma vietu bez policijas atļaujas nedrīkst. Policija par notikušo informēs attiecīgos dienestus, kas nepieciešamības gadījumā sniegs dzīvniekam palīdzību.
