Šogad jūlijā iedzīvotājiem tika lūgts norādīt, cik, viņuprāt, vajadzētu pelnīt mēnesī, lai varētu normāli dzīvot. Šogad vēlamais ienākumu apjoms mēnesī sasniedzis 1466 eiro, būtiski pārsniedzot pērnā gada rezultātu, sasniedzot vēsturiski augstāko rezultātu.
«Tā ir jauna rekordaugsta summa,» raksta SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, «tāpēc nav brīnums, ka visapkārt dzird neapmierinātību ar zemajām algām. Jo normālu dzīvi jau šķietami pelnījis ikviens – ne tikai Saeimas deputāti, kas sev ir sarūpējuši automātiskus algu pielikumus.»
Pieticīgākais ienākumu apmērs mēnesī iedzīvotājiem bija nepieciešams 2000.gadā, kad «normālai dzīvošanai» iedzīvotājiem bija nepieciešami 494 eiro. Pēc 2000.gada vēlamo ienākumu apmērs audzis, 2008.gadā sasniedzot 1146 eiro.
Ekonomiskās krīzes laikā vēlamais ikmēneša ienākuma apjoms ik gadu sarucis, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro.
Kā ziņots, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 78 eiro, sasniedzot 1083 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Līdzīgi kā 2019.gada pirmajā ceturksnī arī otrajā ceturksnī gada pieauguma temps bija 7,8%. Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 4,6%.
Šā gada otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 799 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā pieauga par 7,5%, bet, salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, pieaugums bija 4,1%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 3,3%, bija 4,1%.