Pēc 9 mēnešiem kosmosā vecāki par 10 gadiem… Kā Sunita un Barijs iesprūda NASA misijā, un kas tur notika

Grūtā nosēšanās 

NASA astronauti – 62 gadus vecais Barijs Vilmors un 59 gadus vecā Sunita Viljamsa 18. marta vakarā izkāpa no SpaceX ražotās kosmosa kuģa Crew Dragon kapsulas. Viņi pēc 17 stundu lidojuma ir laimīgi atgriezušies uz Zemes – Floridas štatā. Šim mirklim tiešraidē sekoja teju visi amerikāņu TV kanāli, kā arī prezidents Donalds Tramps.   

Šāda atgriešanās neesot vienkārša, vēsta BBC. Sākumā kapsula veic ienākšanu Zemes atmosfērā, izturot 1600 grādu temperatūru pēc Celsija. Tad ātrums tiek strauji samazināts, un astronautu ķermeņi izjūt milzīgu pārslodzi. Noslēgumā kapsula līgani nosēžas okeānā ar četru milzīgu izpletņu palīdzību.

Ko viņi tur darīja?

268 dienas kosmosā – tas skan biedējoši. Tomēr nekādu baiļu par to, ka viņi varētu neatgriezties uz zemes, astronautiem neesot bijis. Vilmors un Viljamsa veikuši ap 150 unikālus un vērtīgus eksperimentus Starptautiskajā kosmosa stacijā, kā arī izgājuši atklātā kosmosā. Sunita pat uzstādījusi rekordu – viņa ir pirmā sieviete pasaulē, kas  tik daudzas stundas pavadījusi ārpus kosmiskās stacijas.  

900 stundas Sunita un Barijs veltījuši izpētes darbiem un savākuši vairākus paraugus, lai turpinātu pētīt mikroorganismu izdzīvošanas iespējas kosmosā. 

«Mēs gatavojāmies tam, ka varam palikt stacijā ilgi, lai arī bija paredzēts pavisam īss lidojums.

Tā ir šādu lidojumu būtība,» žurnālistiem skaidroja Barijs. Savukārt Sunita atzinās, ka viņai ir skumji, jo apzinās, ka šis, visticamāk, bijis viņas pēdējais lidojums.  

Tik ļoti novājējusi… 

Kāda bija astronautu ikdiena šos 9 mēnešus? Lai līdzsvarotu fizisko un garīgo slodzi, NASA izstrādājusi speciālu vingrojumu kompleksu astronautiem, un tie viņiem obligāti jāpilda. Esot kosmosā, viņiem jāvingro divas stundas dienā. Tāpēc katrs rīts sākās ar celšanos pulksten 5.30, un tad sekoja darbs uz trenažieriem un svaru cilāšana. Pēc atgriešanās uz zemes astronauti uzreiz tika nogādāti Lindona Džonsona kosmiskajā centrā Hjūstonā, kur ārsti veic visas nepieciešamās pārbaudes. Tik ilgstoša misija kosmosā atstāj pēdas cilvēka organismā. Pirmkārt, astronautiem samazinās kaulu blīvums, kā arī notiek ievērojams muskuļu masas zudums, pat līdz 30 procentiem.

Kad Sunita izkāpa no kapsulas, tuvinieki uzreiz pamanīja, cik ļoti viņa ir novājējusi un… novecojusi.

No šāda efekta, esot tik ilgi kosmosā, izvairīties nav iespējams. Dažu mēnešu laikā ķermenis novecojot tikpat ātri, kā teju 10 gadu laikā. Tāpat rodas asinsrites traucējumi un var būt redzes bojājumi.

Lai atgrieztos normālā dzīvē uz Zemes, astronauta organismam vajadzīgs ilgs laiks – tas pamazām pielāgosies gravitācijai. «Sirds, esot kosmosā, novājinās, jo tai nav jāpumpē asinis, pretojoties gravitācijas spēkam,» skaidro izpētes centra ārsts Dr. Ariels Ekblavs.

Pietrūcis tuvinieku un mīļo suņu

Barijs un Sunita neslēpa, ka visvairāk kosmosā pietrūcis tuvinieku un četrkājaino draugu. Sunita atzinās, ka ļoti ilgojusies pēc svaiga gaisa, saules un pasēdēšanas uz terases kopā ar abiem saviem suņiem. Astronauti sapņojuši par ļoti vienkāršām, ikvienam cilvēkam ikdienā pieejamām lietām un sajūtām.

Ja Sunita un Barijs neuztraucās, tad viņu ģimenes šajās dienās piedzīvojušas stresu.

Viljamsas māte priecājas, ka šis bijis Sunitas pēdējais lidojums. Pirms došanās kosmosā viņa apsolījusi, ka pēc tam ies pensijā un vadīs normālu, mierīgu dzīvi. Viņa  sacīja, ka visiem ļoti pietrūcis Sunitas, lai gan bijusi iespēja regulāri uzturēt sakarus. Tomēr īstu apskāvienu un klātbūtni nekas nespēj aizstāt.

 Par virsstundām nemaksās? 

Šajās dienās izskanējuši arī kāda nepatīkama ziņa – The New York Times ceturtdien vēstīja, ka amerikāņu astronautiem netikšot piešķirta papildus samaksa par kosmosā neplānoti pavadīto laiku. NASA astronautu atalgojums gadā esot 152,2 tūkstoši dolāru, un par misijā neplānoti pavadīto laiku papildus viņi saņemšot 1430 dolārus – no fonda neparedzētiem izdevumiem viņiem pienākušies 5 dolāri dienā.