Patiess stāsts par naudas izkrāpšanu: Nāves lāsta noņemšana

Šantāža ar Vatikāna mūkiem

Rēzekniete Maija (visu stāstā minēto personu vārdi mainīti) strādāja picērijā – piegādāja klientiem uz mājām picas. Tā viņa iepazinās ar Oksanu, pastāvīgu picērijas klienti. Kaut kliente bija daudz jaunāka, abām izveidojās draudzīgas attiecības. Reiz sarunas laikā Maija lūdza (iespējams tāpēc, ka jaunā paziņa bija no čigānu ģimenes) ieteikt vārdotāju, kas viņai varētu palīdzēt sakārtot personisko dzīvi. «Patiesībā mani sauc Veronika,» atzinās jaunā sieviete un aicināja ciemos. Tur sarunā iesaistījās Veronikas māte un ar nožēlu Maijai pavēstīja: «Tev pa mātes līniju uzlikts nāves lāsts un tu drīz mirsi.»

Maijas šaubas izdzēsa sievietes ļoti nopietni teiktais: «Lai noņemtu lāstu, ir vajadzīgas tavas un mātes zeltlietas.» Maija nobijās, taču Veronika viņu mierināja: «Vēl visu var vērst par labu, ja samaksāsi naudu Vatikāna mūkiem, kuri par tevi lūgsies un atbrīvos no lāsta.» Maija satraucās ne tikai par sevi, bet arī par māti un tēvu. Viņas vecāki ir šķīrušies, un meita rūpējas par tēvu, kurš pārcietis insultu un sirgst ar Pārkinsona slimību. Ja ar Maiju notiks kas ļauns, kurš gādās par tēvu? Brālis dzīvo atsevišķi, palīdz materiāli un tēvu pieskata tikai tad, kad māsa ir aizņemta darbā. Maija ticēja: ja lāstu noņems, nevienam nekas ļauns nenotiks. Turklāt Veronika drīz vien paziņoja, ka Maijā iemiesojies velns. «Tas ir jādzen ārā,» viņa teatrāli pavēstīja un sacīja, ka jāizliek kārtis, kas pateiks, vai viss ir tik ļauni, kā izskatās.

Norunātajā laikā Maija ieradās mājās pie Veronikas, kura pēc zīlēšanas secināja: «Kārtis apstiprina, ka tev pa mātes līniju uzlikts lāsts uz nāvi.»

Citi lasa

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Marta Kalniņa

Drukātā prese

Jubilejas svinībās paziņo, ka jubilārs ir miris… Skumja ziņa «Rīgas Laiks» lasītājiem

Katrīna Jaunslaviete-Ķipure

Māja

Vai drīkst vākt malku valsts mežā?

Tad viņa Maijai pasniedza papīra lapu, uz kuras ar zīmuli bija kaut kas uzrakstīts krieviski, pie teksta uzvilkti trīs krustiņi un norādīta summa, kas jāmaksā par pakalpojumu. Veronika lapu pēc izlasīšanas lika sadedzināt. Tā kā Maijai nebija tādas naudas, viņa apsolīja maksāt pa daļām. «Labi,» zīlētāja piekrita. «Vatikāna mūki jau sāks lūgties par tevi, taču tev jāsāk maksāt par lūgšanām.»

Lai pasteidzinātu Maiju norēķināties par pakalpojumu, Veronika un viņas māte atgādināja par nāves lāstu, draudēja: ja neko nedarīs, agri vai vēlu kļūs par invalīdi, kropli, kļūs par dārzeni un nevienam nebūs vajadzīga. Psiholoģiski īpaši spēcīgi iedarbojās vārdi: «Kad tu nomirsi, kas rūpēsies par slimo tēvu un atbalstīs dēlu?» Par tēva slimību un dēlu, kas studē augstskolā, Maija pati bija izstāstījusi jauniegūtajai paziņai. Lai iegūtu uzticību un vēl vairāk pietuvinātos upurim, Veronika Maiju uzaicināja uz savas mātes dzimšanas dienu. Pat svētku vakariņu laikā jaunā sieviete viešņai atgādināja par lāstu, veselības un nāves draudiem.

Nedēļu pēc paziņojuma par uzlikto lāstu Maija aizveda pirmo naudas summu – 300 eiro.

Pēc naudas saņemšanas Veronika pastāstīja, ka Vatikāna mūki braucot uz Daugavpili un viņa pati tiksies ar Dieva kalpiem, lai runātu par Maijas problēmām un lūgtu palīdzību.

Pēc divām dienām Veronika piezvanīja Maijai un uzaicināja uz tikšanos pie sevis mājās. Tur norūpējusies klāstīja, ka Vatikāna mūks, kas lūdzies par viņu, lūgšanu laikā apdedzis un viņam radušās nopietnas veselības problēmas. «Steidzami nepieciešami 400 eiro ārstēšanas izdevumu segšanai!» Maija iebilda, ka viņai naudas nav, taču čigāniete jau bija padomājusi, kur to dabūt. «Ņem ātro kredītu!» Veronika mudināja.

Maija paklausīja un paņēma 400 eiro lielu aizdevumu. Pirmās iemaksas par mūku lūgšanām izrādījās krāpšanas afēras sākums.

Drīz Veronika paziņoja, ka kopā ar kādu sievieti braukšot uz Aglonu un lūgsies par Maiju, tāpēc ir nepieciešama nauda. Bailēs un stresā, ka varētu neizdoties viņu atbrīvot no lāsta, Maija noformēja kredītu citā firmā. Pēc kāda laika viņa atkal aizņēmās un krāpniecei atdeva vēl 400 eiro. Kad Veronika kārtējo reizi prasīja naudu, Maija skaidroja, ka kredītiestādes viņai vairs neaizdod. Taču viņa piekrita kredītā iegādāties preces, turpat veikalā tās atdodot labdarei.

Notika pat tā, ka Maija kopā ar Veroniku un viņas draugu devās uz mēbeļu veikalu, kur pārītis izvēlējās mēbeles savam mājoklim – žurnālgaldiņu, dīvānu, stūra solu, vitrīnu, plauktu, televizora skapīti. Par izvēlētajām precēm veikalā uz Maijas vārda tika noformēts kredīts 836,93 eiro vērtībā. Noformējot kredītlīgumu, pārdevējs izbrīnīts Maijai jautāja: «Vai ar jums viss ir kārtībā? Kāpēc mēbeles izvēlas jaunie cilvēki, bet par tām maksājat jūs?» – «Vai jums ir kādas pretenzijas?» Veronika, iespraukusies sarunā, asi atcirta. Veikala darbinieks apklusa. Uz Maijas vārda iegādātās preces ar citas firmas transportu nogādāja norādītajā adresē. (Vēlāk, veicot kratīšanu Veronikas un viņas mammas mājā, policija mēbeles tur atrada. Maija gan sev paņēma tikai žurnālgaldiņu…)

Kad mēbeles bija iegādātas, trijotne devās uz elektrotehnikas veikalu, kurā krāpnieki izvēlējās televizoru 429 eiro vērtībā un 250 eiro vērtu mobilo telefonu. Veikala pārdevēji, kuri konsultēja sievietes, nojauta par iespējamo krāpšanu, turklāt aizdomas izteica skaļi. Veronika mierīgi paskaidroja: «Mēs esam tuvas draudzenes, un kas tur slikts, ja tuva draudzene vēlas mani apdāvināt?» Noformējot kreditēšanas līgumu, pārdevējs vēlreiz Maijai jautāja, vai viņa apzinās, ko dara. «Viss ir kārtībā,» Maija atbildēja. Televizoru uz mājām nogādāja Veronikas draugs, bet abas sievietes devās uz kafejnīcu nosvinēt pirkumus.

Izmisumā pārdod zemi

Pēc kāda laika Veronika zvanīja Maijai un paziņoja, ka apdegušajam mūkam kļūst sliktāk ar veselību un steidzami nepieciešami papildu līdzekļi ārstēšanai. Maija atkal noformēja 500 eiro kredītu un naudu atdeva, taču drīz Veronika pastāstīja, ka mūks ir miris un vajadzīga nauda viņa mirstīgo atlieku repatriācijai uz Vatikānu. Maija bija izmisumā, jo ātro kredītu firmas viņai aizdevumu vairs nedeva. Tad draudzene ieminējās, ka var taču pārdot mašīnu. Maija nolēma lūgt naudu tēvam un sameloja, ka iekļuvusi ceļu satiksmes negadījumā, tāpēc tagad jāmaksā liela summa par remontu. Lai palīdzētu meitai, tēvs nolēma pārdot nekustamo īpašumu – 6,3 hektārus zemes Rēzeknes novadā.

Par zemesgabalu tēvs saņēma 6300 eiro, no kuriem 3500 Maija atdeva par nelaiķa mūka nogādāšanu Vatikānā…

Kad lāsts uz nāvi beidzot bija noņemts, Veronika paziņoja, ka ir ieguldījusi lielu darbu, tāpēc tagad viņai vajag attīrīties. Attīrīšanās rituālu varot veikt tikai ārpus pilsētas. Maija apsolīja Veronikas labā darīt tik, cik viņas spēkos. Sieviete aizņēmās mašīnu no tēva vai brāļa un vairākas reizes veda labvēli ar draugu atpūsties uz tuvējiem viesu namiem.

Zelta vērtais rituāls

Bet arī tas vēl nebija viss! Veronika zināja, ka Maijai naudas vairs nav, tomēr izdomāja jaunu leģendu, kā upuri izmantot: «Tavai veselībai reālas briesmas vairs nedraud, taču panāktais rezultāts ir jānostiprina ar īpaša rituāla palīdzību. Pēc tā uzlabosies arī tavi materiālie apstākļi un sakārtosies personiskā dzīve.» Krāpniece piebilda, ka to iespējams izdarīt, ziedojot zelta izstrādājumus. «Cēlmetālu es izmantošu arī attīrīšanās rituālā pēc smagās cīņas ar tev uzlikto lāstu.» Redzot, ka Maija neiebilst un kārtējo reizi izdevies sievieti aptīt ap pirkstu, viņa turpināja: «Jo vairāk būs zeltlietu, jo labāku dzīvi tev aizrunāšu. Rituālam nepieciešams zelta gredzens, zelta ķēdīte un zelta kulons.»

Maija atkal aizņēmās un nopirka vīriešu un sieviešu laulības gredzenus, zelta kakla ķēdīti un kvadrāta formas kulonu ar svētās Marijas attēlu, samaksājot 330 eiro. Tajā pašā dienā zeltlietas aiznesa Veronikai. Taču viņa pēc neilga laika pa telefonu paziņoja, ka gredzeni nav no īsta zelta un rituāla laikā sadeguši: «Uzrunāšana jāsāk no jauna! Es došos kopā ar tevi izvēlēties jaunus gredzenus.»

Maija psiholoģiskā apmātībā izpildīja norādījumus. Veronika izvēlējās vīriešu un sieviešu zelta gredzenus, paņēma tos, bet Maija par pirkumu samaksāja 80 eiro ar tēva kredītkarti. Tēvs to uzticēja meitai, lai viņa pirktu zāles un pārtiku. Lai aizrunāšanas rituālu sāktu no jauna, Maija papildus iedeva vēl 300 eiro. Pēc tam Veronika paziņoja, ka tā ir tikai daļa no parāda, kas radies, veicot rituālu, un viņai būs jāturpina maksāt. Konkrētu summu gan ļaundare nenosauca. Iespējams, šī emocionālā, psiholoģiskā un materiālā verdzība turpinātos vēl ilgi, ja vien…

Krāpnieces atmaskošana

Kā liecina tiesas materiāli, Veronika no Maijas izspieda 9140,92 eiro. Cietusī bija kā nohipnotizēta un nesaprata, ka ir afēras upuris. Veronika viņu turēja psiholoģiskā atkarībā, bailēs, stresā, un cietušajai galvā bija tikai viena doma – ir vajadzīga nauda. Turklāt Veronika viņai bija piekodinājusi: «Ja kādam stāstīsi par Vatikāna mūku lūgšanām, aizlūgums zaudēs spēku.»

Kad līdzekļi bija beigušies un iespējas aizņemties naudu nebanku kredītiestādēs izsmeltas, Maija vairākas reizes lūdza brālim aizdot naudu. Arī brālim, tāpat kā tēvam, meloja par sasisto automašīnu un remontam nepieciešamajiem līdzekļiem. Brālis iedeva vispirms 400, tad 500 eiro, bet, kad māsa trešo reizi lūdza aizdevumu, viņam radās aizdomas, ka Maija kaut ko slēpj.  

Vēlāk tiesā brālis liecināja, ka jau iepriekš ievērojis Maijas dīvaino uzvedību – vienmēr dzīvespriecīgā māsa, kurai piemita laba humora izjūta, noslēdzās, atrunājās ar aizņemtību, viņas acis bija kļuvušas svešas un šaudījušās uz visām pusēm kā bailīgam zvērēnam. Kad brālis centās izdibināt, kas notiek, sākumā Maija neatzinās, kādam nolūkam viņa kārtējo reizi prasa naudu, sacīja, ka to nospēlējusi kārtīs.

Spēlēt kārtis – tas nebija Maijas dabā, un brālis saprata, ka māsa baidās stāstīt patiesību. Viņš turpināja iztaujāt, un māsa salūza. Izstāstīja pēdējo mēnešu notikumus un ar rūgtumu atzinās, ka visu naudu, ko saņēmusi par tēva pārdoto zemi, atdevusi mūkiem par aizlūgumu, lai tiktu atbrīvota no lāsta. «Tā ir krāpšana!» brālis teica.

Pēc šīs sarunas Maija beidzot saprata, ka bijusi kā nozombēta ar domu par nāves lāstu, nemitīgi baidījusies: ja nesamaksās naudu laikā, mūku lūgšanas un rituāli zaudēs spēku.

Maijai ir augstākā izglītība, viņa ir strādājusi par pedagoģi, taču nebija iedomājusies, ka cilvēku iespējams tik spēcīgi psiholoģiski ietekmēt, ka viņš tic un klausa katram vārdam, ko kāds saka.

Beidzot Maija vērsās policijā un uzrakstīja iesniegumu par krāpšanu. Tika ierosināta krimināllieta, taču Veronika turpināja vajāt upuri. Atkal ieradās pie Maijas darbā un kliedza, ka jāizdzen velns, kas viņā mājo. Tajā mirklī Maija vairs nešaubījās, ka Veronika un viņas māte bija smalki izplānojušas leģendu par nāves lāstu, sātana izdzīšanu un personiskās dzīves sakārtošanu ar rituāla palīdzību. Maija izstāstīja, ka policijā ir uzrakstījusi iesniegumu par krāpšanu. To uzzinot, Veronika solīja atdot pusi no izkrāptās naudas, ja viņa atsauks iesniegumu. Maija piekrita atsaukt prasību tikai tad, ja atgūs visu izkrāpto summu. Tad krāpniece paziņoja, ka gaida bērnu un kategoriski atteicās atdot naudu. Arī viņas mamma piebalsoja, lai Maija liek mierā meitu tādā stāvoklī. «Mēs ar Veroniku par tevi lūgsimies,» viņa vēl piebilda.

Tiesa Veroniku atzina par vainīgu krāpšanā un sodīja ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un pieciem mēnešiem. Tiesa piespieda atmaksāt materiālo kaitējumu 8375,62 eiro un morālo kaitējums 1500 eiro apmērā. Krāpniece saņēma tik bargu sodu, jo nozieguma izdarīšanas brīdī izcieta nosacītu sodu par iepriekšējiem noziegumiem.

Nauda maģijas grāmatā

Pēdējos gados tiesu praksē šis nav vienīgais gadījums, kad, biedējot cilvēku ar lāstu, porču, nolādējumu vai citu enerģētisku ļaunumu, tiek izkrāptas ievērojamas naudas summas.

Tā citā mazpilsētā, ļaunprātīgi izmantojot nepilngadīgās Lienes uzticēšanos, Zita no meitenes izkrāpa zeltlietas un pārtikas produktus. Sievietei izdevās meiteni pārliecināt, ka viņai un viņas ģimenei ir uzlikts lāsts. «Lāsts ir tik spēcīgs, ka tu pēc divām nedēļām vari nomirt! Taču, ja tu no mājām atnesīsi zeltlietas un pārtikas produktus, pielietojot maģiskas spējas, es tevi no tā atbrīvošu.»

Liene nobijās. Meitene uztraucās ne tikai par savu, bet arī tuvāko veselību un bija gatava izpildīt krāpnieces norādījumus. Viņa paņēma mammas zeltlietas – divas ķēdītes, gredzenus, auskarus – un sudraba rotaslietas vairāk nekā 400 eiro vērtībā, somā ielika arī divas baltmaizes šķēles, kūpinātu desu, cukuru, eļļu, malto gaļu, divas paciņas tējas. Vērtslietas un pārtiku meitene aiznesa uz norādīto adresi un atdeva Zitai. Viltvārde apsolīja meiteni un viņas ģimeni atbrīvot no lāsta. Aizturēšanas brīdī krāpniece daļu zeltlietu bija ieķīlājusi. Tiesā viņa savu vainu atzina. Nelikumīgi piesavinātās vērtslietas nācās atdod īpašniecei. Zita iepriekš nebija sodīta, un tiesa viņai piesprieda 110 stundu piespiedu darbu.

Līdzīgs gadījums notika vēl kādā provinces pilsētā. Ludmila pilsētā uz ielas sastapa un uzrunāja nepazīstamu sievieti: «Redzu, ka jums ir uzlikts lāsts un gaidāmas lielas problēmas…» Valija apmulsa par dzirdēto, taču teiktais par lāstu un ar to saistītajām problēmām viņai šķita ticama. Ludmila piedāvāja ar maģijas palīdzību noņemt lāstu un atrisināt gaidāmās problēmas. Lai gan ļaunprāte neko nezināja par cēsnieces grūtībām, viņai nepiemita pārdabiskas spējas, lai ar maģijas palīdzību risinātu citu cilvēku problēmas, viņa par pakalpojumu pieprasīja naudu.

«Naudu es ielikšu maģijas grāmatā, un pēc tam gan lāsts, gan ar to saistītās problēmas tiks atņemtas kā ar roku! Kad lāsts būs noņemts, savu naudu varēsi dabūt atpakaļ.» Ludmila piebilda, ka maģijas grāmata atrodas viņas dzīvesvietā Raunā, kur patiesībā viņa nedzīvoja, kā arī brīdināja, ka nauda rituāla veikšanai būs jādod vairākas reizes. Sievietes apmainījās ar tālruņa numuriem, lai vienotos par laiku un tikšanās vietu.

Vispirms Valija savai labdarei iedeva pirmo naudas summu – 15 eiro, bet pēc divām stundām abas tajā pašā vietā satikās otrreiz un Valija krāpniecei sniedza jau 150 eiro. Ludmila turpināja ļaunprātīgi izmantot Valijas uzticēšanos un vēl četras reizes pieprasīja no sievietes naudu, lai gan nekādas maģijas grāmatas viņai nebija un atdot naudu atpakaļ viņa negatavojās. Nākamajās tikšanās reizēs Valija viltvārdei atdeva 100 eiro, tad 130 eiro, 80 un vēl 70 eiro.

Kad Valija apjauta, ka ir krāpšanas upuris, viņa bija šķīrusies jau no 545 eiro.

Valija vērsās policijā, krāpnieci uz karstām pēdām aizturēja. Naudu viltvārde bija paguvusi iztērēt pēc saviem ieskatiem. Tiesa ļaunprāti sodīja ar 160 stundām piespiedu darba, viņai bija jāapmaksā izkrāptā, tā arī maģijas grāmatā nenoguldīta nauda…