Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Jā, šādi gadījumi tiešām notiek,» apstiprina Swedbank pārstāvis Jānis Krops. «Mana māsa arī to ir piedzīvojusi. Būdama Amerikā, nopirka elektronikas ierīci, un pēkšņi nakts vidū viņai zvana no bankas Latvijā un prasa, kur viņa atrodas? Māsa atbildēja, ka šobrīd ir Amerikā, – izrādījās, ka Ugandā kāds mēģinājis ar viņas kartes datiem iepirkties internetā. Un banka to tiešām redz – ja cilvēks iepircies Amerikā un pēc brīža jau iepērkas Ugandā, tad skaidrs, ka uzdarbojas krāpnieki.
Šajā gadījumā banka karti slēdz un cilvēkam vajag pasūtīt sev jaunu bankas karti.»
Kā notiek šī krāpšana? Brīdī, kad cilvēks norēķinās ar bankas karti, kartes dati tiek nokopēti. Iespējami divi varianti – to dara negodīgs veikalnieks, kurš iegūtos kartes datus pēc tam pārdod melnajā internetā, kur var nopirkt narkotikas un ko tik visu vēl ne. Vai arī – pati kases sistēma nav droša un tāpēc pieejama krāpniekiem. «Karšu izmantošanu uzrauga bankas monitoringa sistēma, un aizdomīgu darbību gadījumā banka naudas karti noslēdz, lai pasargātu klientu naudu,» skaidro Jānis Krops. «Ja šāds gadījums tiek piedzīvots ceļojuma laikā, ceļotājs diemžēl paliek bez kartes un naudas. Tāpēc vienmēr ir drošāk, ja cilvēkam ir vēl otra karte vai līdzi skaidra nauda.»
Tāpat bankas pārstāvis atgādina, ka tikpat lielā mērā jāuzmanās arī no viltus veikaliem, kas reklamējas sociālajos tīklos, piedāvājot preces par aizdomīgi zemām cenām.
«Pilnīgi iespējams, ka jūs arī saņemsiet tās saulesbrilles par trim eiro, jo mērķis ir bijis nevis jūs apkrāpt, preci vispār neatsūtot, bet gan iegūt jūsu kartes datus. Kad, maksājot par preci, tiek ievadīti kartes dati, tie automātiski tiek nokompresēti un aizplūst krāpnieku nagos. Un tad regulāri katru mēnesi no jūsu konta automātiski var tikt noņemti, piemēram, viens vai divi centi, un jūs to pat neievērojat. Lai pasargātu savus klientus, bankas arvien vairāk piefiksē arī šos viltus veikalus,» stāsta Jānis Krops.
Ņem vērā!
1. Ne velti ir aizliegts dot kādam citam savu bankas karti! Piemēram, ir situācija, kad ārzemēs naktī benzīntankos karšu lasītāji atrodas otrpus lodziņam un tirgotājs jums saka – dodiet savu karti, es nopīkstināšu! Bet nedariet to! Jūs nekad nevarat zināt, kas notiek ar karti, kamēr tā atrodas kāda cita rokās, un vai šis pīkstinātājs nenokopēs jūsu kartes datus un pēc tam tos neizmantos interneta pirkumiem.
2. Kredītkarte vienmēr ir labāk aizsargāta, tāpēc ārzemēs drošāk izmantot to. Un arī iepērkoties Latvijā, jo tā visus pirkumus arī uz pusgadu apdrošina. Kad esat par pirkumu norēķinājušies – vienalga, vai tā ir auto īre ārzemēs vai Latvijā nopirkts televizors –, iztērēto summu prātīgāk uzreiz ieskaitīt atpakaļ.
* Ja bieži iepērkaties interneta veikalos, vērts šiem pirkumiem izgatavot atsevišķu karti un izmantot to tikai šim mērķim, katru reizi ieskaitot tajā pirkumam nepieciešamo summu. Savukārt, ja jums nav paraduma iepirkties interneta veikalā, interneta bankā vērts atslēgt opciju pirkumi internetā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par ziņas saturu atbild Žurnāls Santa.
