Rīga +14°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vēzis
Par vēža izcelsmi vēl zinātnieki strīdas, taču visi ir vienisprātis – tā ir vecākā slimība pasaulē. 2016. gadā South African Journal of Science žurnālā tika ziņots par pasaulē vecāko zināmo ļaundabīgo audzēju uz 1,7 miljonus gadu sena kājas īkšķa kaula. Neilgi pēc tam tā pati pētnieku grupa uzgāja 1,98 miljonus gadus senus cilvēkveidīgā pērtiķa kaulus, kurus bija apņēmusi osteoma – ļaundabīgs kaulu audzējs.
No nesenākajiem gadījumiem – veicot skenēšanu kādai 2250 gadus vecai Ēģiptes mūmijai, atklājās, ka šis cilvēks mūža nogalē sirdzis ar prostatas vēzi. Viņam bija mugurkaula un iegurņa bojājumu pazīmes, kas liecināja par vēža metastāzēm viņa kaulos.
Tuberkuloze
Tuberkuloze ir viena no pasaulē nāvējošākajām zināmajām slimībām. Tā izplatās ar sīkiem pilieniņiem, kas tiek pārnesti pa gaisu, kad inficētais cilvēks runā, šķauda vai izelpo. Iespējams, ka tā ir nāvējošākā baktērija cilvēces vēsturē.
Tuberkulozes izcelsme ir sena. Paleomikrobiologi, zinātnieki, kas pēta mikrobus aizvēsturiskos audos, zina stāstīt, ka tuberkuloze bija sastopama jau paleolīta laikmeta cilvēkiem Āfrikā pirms 70 000 gadiem. Cilvēkiem migrējot visā pasaulē, tuberkuloze izpletās kopā ar viņiem. Saslimšana ar tuberkulozi bija viens no izplatītākajiem nāves iemesliem līdz pat 20. gadsimta sākumam.
Kariess
Kādreiz tika uzskatīts, ka paleolīta laikmeta cilvēkiem dzīvesveida un zemu ogļhidrātu uztura dēļ zobi bija veseli visu mūžu un par zobu tīrīšanu tie varēja nesatraukties. Zobu kariess pirmo reizi parādījās, kad cilvēki sāka audzēt graudus un citus cieti saturošus augus. Šie pārtikas produkti mutē pārvēršas cukuros, kas savukārt kopā ar siekalām veido labvēlīgu vidi baktēriju augšanai.
Taču 2014. gada Londonas Dabas vēstures muzeja pētījums atklāja, ka ar kariesu cilvēki sirga arī paleolīta laikmetā – krietni pirms zemkopības rašanās. Pētnieki ievēroja, ka aptuveni 15 000 gadus seniem Marokā atrastiem cilvēku skeletiem redzami nopietni zobu bojājumi – caurumi, kurus parasti izraisa kariess, tādējādi pierādot, ka ar kariesu ļaudis ir sirguši pavisam senā pagātnē.
Malārija
Malārija ir dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ar kuru parasti slimo tropu un subtropu reģionos. Ar malāriju ik gadu saslimst no 350 līdz 500 miljoniem cilvēku, no kuriem 1,3–3 miljoni no šīs slimības mirst. 2024. gada pētījumā žurnālā Nature paleontologi aplūkoja vairākus seno cilvēku ģenētiskos materiālus no 16 valstīm un atrada malāriju vairāk nekā 5500 gadus vecos paraugos. Autori uzskata, ka šī slimība, ļoti iespējams, ir pat vecāka.
Laimas slimība
Laimas slimību izraisa spirohetas baktērijas – borēlijas, kas galvenokārt lokalizējas ērces zarnu traktā. Ērces, kas pārnēsā borēlijas, sastopamas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un dažās Āzijas valstīs. Šī slimība ir vairāk nekā 5300 gadus veca.
Baktērija, kas izraisa Laimas slimību tika atrasta, veicot mitohondriju DNS analīzi Itālijas Alpu ledus vīra Ecija kaulos, vecākajai zināmajai Eiropas mūmijai. Ecijs nomira pirms vairāk nekā 5000 gadiem no smaga ievainojuma galvā. Taču šis bronzas laikmeta vīrs sirdzis arī ar Laimas slimību. Tiesa, nav zināms, vai Ecijs izjuta šīs slimības simptomus.
Leišmanioze
Leišmanioze ir ādas un iekšējo orgānu infekcijas slimība. Tā galvenokārt ir izplatīta Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Eiropas dienvidos un, līdzīgi kā malāriju, to izplata kukaiņi.
2006. gada pētījumā žurnālā Emerging Infectious Diseases tika analizēti 42 seno ēģiptiešu un nūbiešu mūmiju audi. Pētnieki četros no tiem atklāja leišmaniozes mitohondriju DNS, kas nozīmē, ka leišmanioze ir vismaz 4000 gadus sena slimība. Arī citas vēstures liecības liek domāt, ka šī infekcija Senajā Ēģiptē nebija nekas neparasts. Senās Ēģiptes medicīnas raksti no 1500. gada p.m.ē. apraksta leišmaniozei līdzīgu ādas stāvokli, ko sauca par Nīlas pūtīti. Savukārt Leišmana grupas patogēni parādījās vēl agrāk, iespējams, jau mezozoja laikmetā (pirms 252 līdz 66 miljoniem gadu).
