Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
Meža likums nosaka, ka ikvienam ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežos, kuros nav speciālu aizliegumu vai citu ierobežojumu, piemēram, aizsargājamās teritorijas, militārie poligoni.
Staigāt un uzturēties drīkst arī privātos mežos, izņemot gadījumus, ja meža īpašnieks ir izlicis labi redzamas informatīvas zīmes, kas to liedz, vai arī savu platību ir iežogojis. Ar zīmi Privātīpašums vien nepietiek, jo tā nenorāda aizliegumu tur ieiet – jābūt zīmei Privātīpašums un norādei ar pārsvītrotu cilvēciņu un/vai pārsvītrotu automašīnu, vai zīmi Iebraukt aizliegts jeb ķieģeli, kas norāda aizliegumu iekļūt teritorijā. Ja šādas zīmes nav, liegt savā mežā vienkārši pastaigāties nedrīkst. Zīmes jāizliek tā, lai tās būtu labi redzamas.
Protams, ja īpašums ir liels, izdarīt to nav nemaz tik vienkārši. Arī žoga ierīkošana nav vienkārša un lēta, tāpēc iežogotu mežu Latvijā ir diezgan maz. Dabā jau robežu nav, tāpēc, staigājot pa vienu, otru un trešo meža taku, var pat nemanīt, kad jau esi ieklīdis privātā mežā, kurā saimnieks ieiet varbūt liedz. Zīme, ka mežā aizliegts staigāt, īpašniekam nav jāsaskaņo ne ar vienu iestādi, jo tās ir viņa kā īpašnieka tiesības.
Par visu atbild īpašnieks
Daudzi mēdz dusmoties, ka pastaigu iespēju mežā paliek arvien mazāk un arī piekļūt pie daudzām ūdenstilpēm nevar, jo visur saliktas zīmes Privātīpašums. Taču tam ir loģisks pamatojums. Pirmkārt, tās ir katra īpašnieka tiesības – jo kurš tad no mums gribētu, lai pa mūsu dzīvokli vai māju staigā vai cauri iziet sveši cilvēki?
Otrkārt, īpašnieks ir atbildīgs par visu, kas notiek viņa īpašumā. Ja kāds staigātājs kaut netīšām aizdedzina mežmalu, atbildīgs ir īpašnieks, ja viņš vai kāds cits dedzinātāju nav pieķēris pie rokas. Pašvaldība īpašniekam var uzlikt sodu par to, ka viņa teritorijā ir dedzināts.
Arī par to, ja kāds mežā izgāž atkritumus, atbildīgs ir meža īpašnieks.
Ja nevar atrast čekus, adreses, vēstules, pēc kā identificēt vaininieku, var sodīt meža īpašnieku. Daudz iespēju, kā pasargāt savu mežu, īpašniekam nav – ja viņš savā mežā sastop kādu cūkmenu, var aizrādīt un lūgt atstāt teritoriju, bet, ja mutiski vienoties neizdodas, var saukt policiju. Taču saimnieks noteikti nedrīkst rīdīt virsū suņus, draudēt ar ieroci vai darīt ko tamlīdzīgu.
Pa likumīgiem ceļiem
Reizēm, braucot garām ar velosipēdu, cilvēks ierauga ezeru un vēlas pie tā piekļūt, kaut lai noskalotu seju. Taču privātīpašums nav caurstaigājamā istaba, tāpēc braukt tur, kur rakstīts Privātīpašums, nedrīkst! Tas ir privātais zemes gabals, caur kuru drīkst iziet vien tad, ja saimnieks atļauj.
Ja pie privātīpašuma ir pašvaldības ezers, jābūt servitūta ceļiem vai piebraukšanai no citurienes, jo nevienam nav tiesību iet cauri pagalmam vai gar žogu, jo tas ir privāts īpašums. Tāpēc jāmeklē vieta, kur pašvaldība atstājusi pieeju.
Diemžēl nereti pašvaldības īpašumā esošās ūdenstilpju teritorijas, kur varētu iet atpūsties un sauļoties, nav sakoptas.
Skaidrs, ka tur neviens neiet, bet vēlas iet tur, kur īpašnieks sakopis gan savu teritoriju, gan krastu, lai pašam būtu glīti un ērti.
Ja kāds tur uzrīko pikniku, kurina ugunskuru un izdzer savu alu, pēc tam visu pametot, īpašniekam tas jāsakopj, un tas nav pareizi. Tāpēc pašvaldībai jārūpējas par savu īpašumu un jāgādā, lai tas būtu pieejams un pievilcīgs, bet privātīpašums lai paliek īpašniekam.
Nedusmojies, bet respektē!
Neatkarīgi no tā, vai staigā pa valsts vai privātu mežu, jāuzvedas atbildīgi un mežs jāsaudzē. Daudziem privātīpašniekiem nav nekas pretī, ka cilvēks staigā pa viņu mežu, bet tas mainās brīdī, kad kāds izmētā atkritumus vai iekur ugunskuru vietā, kur tas nav paredzēts.
Pat ja nepatīk, ka daudzviet vīd privātīpašuma zīmes, ikvienam tās jārespektē.
Dodoties uz jebkuru teritoriju, jāpaskatās kartēs, kur ir visu lietošanai paredzēti ceļi un pieejas publiskām vietām.
Un nevajag dusmoties uz māju vai mežu īpašniekiem, kuri savu īpašumu kopj un uztur, tajā ieguldot gan savu darbu, gan naudu. Ja visi uzvestos atbildīgi, nemēslotu un nepostītu, arī privātīpašnieki būtu pretimnākošāki.
Kartes meklē AS Latvijas valsts meži mobilajā lietotnē LVM GEO – tajā attēloti visi meža ceļi, labiekārtotās atpūtas vietas un citi dabas objekti. Var izvēlēties sev vēlamo virzienu, attālumu un doties mežā. Tāpat var izmantot Dabas aizsardzības pārvaldes mobilo lietotni Dabas tūrisms, kurā atrodami 400 dažādi dabas tūrisma galamērķi.
Padomi pieklājīgai uzvedībai mežā:
- Kamēr saistībā ar koronavīrusa izplatību cilvēkus mudina nedrūzmēties veikalos, bet doties dabā, Valsts meža dienests aicina atcerēties, ka arī mežā jāievēro distance un jāizvairās no tuva kontakta ar citiem cilvēkiem.
- Privātās automašīnas jānovieto tā, lai netraucētu meža darbos iesaistītajai tehnikai un citiem transportlīdzekļiem.
- Daudzos joprojām ir pārliecība, ka mežā var darīt visu, ko gribas. Bet tā nav! Arī mežā jāievēro meža pieklājības un uzturēšanās noteikumi.
- Ja Valsts meža dienests izsludinājis ugunsnedrošo periodu mežā, ugunsdrošības noteikumi jāievēro īpaši strikti. Dodoties uz mežu pastaigā vai vērot dabas skaistumu, sērkociņus un šķiltavas labāk atstāt mājās. Mežā nekādā gadījumā nevajag kurināt ugunskuru un cept desiņas – vispār nekādas darbības ar uguni, jo mežs un uguns nav sabiedrotie!
- Īpaši atbildīgiem mežā jābūt motorizēto transporta līdzekļu vadītājiem. Braukājot pa mežu, nedrīkst braukt ārpus meža ceļiem un dabīgajām brauktuvēm, jo arī mežs ļoti strauji kļūst sauss un pietiek ar motora uzkarsētiem, gruzdošiem kūdras/sūnu putekļiem, lai ierosinātu meža ugunsgrēku.
- Ar kvadriciklu nedrīkst braukt un izbraukāt mellenājus un pārējos zemsedzes augus, kā arī uzartās aizsargjoslas gar meža malu. Ja melleni izposta, tā neataug kā zāle, bet par to daudzi nedomā. Lai mellene sāktu ražot, tai jāaug padsmit gadu.
- Nedrīkst bojāt meža augsni un meža infrastruktūru, postīt putnu ligzdas un skudru pūžņus vai citādi kaitēt meža augiem un dzīvniekiem.
- Meža īpašniekiem pavasaris ir intensīvs darba laiks, kad tiek stādīts jaunais mežs. Stādīšanai labvēlīgs laiks atkarībā no laikapstākļiem ir vien dažas nedēļas, tāpēc cienīsim šo darbu!
Dabas veltes pieejamas visiem!
- Meža likumā noteikts, ka savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus ikviens meža apmeklētājs savām vajadzībām var iegūt pēc saviem ieskatiem, ja vien meža īpašnieks nav noteicis ierobežojumus. Tiesa, tas ir spēkā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja mežā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām.
- Bērzu sulu tecināt privātā mežā savām vajadzībām drīkst, tikai Pierīgā diemžēl bērzu sulas zog. Tas izmanīgiem darboņiem ir ienesīgs bizness – atbrauc, izlej savā kannā citu pietecināto bērzu sulu un pēc tam pārdod tālāk. Kā pret to cīnīties – katram jādomā pašam.
- Privātā mežā drīkst arī lasīt vizbulītes, taču ne jau izraujot ar saknēm un visu zemi.
- Meža īpašnieks var aizliegt dabas velšu lasītajiem uzturēties savā mežā, izliekot redzamās vietās jau minētās brīdinājuma zīmes.
