Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Ievākt zāļu tējas ir gan ekonomiski, gan gudri un sievišķīgi. Puķes un lapas naudu neprasa, augu tējas ir ļoti garšīgas un arī ārstnieciskas, turklāt zālīšu lasīšanā ir īpaša sajūta: es zinu, ko daru – zinu, ko plūcu, kā tēja garšos un kurā brīdī tā vairāk derēs. Tas nav tik vienkārši kā nopirkt jau gatavu tēju.
Mans ārstniecības augu vākšanas prieks sākās pamatskolas laikos, kad kopā ar māsu lasījām un žāvējām drogas nodošanai aptiekā, tā nopelnot kādu rubli. Ak kungs, cik nežēlīgi maz svēra milzīgs ceļmallapu vai liepziedu maiss, par kuru samaksāja kapeikas! Lai svars būtu lielāks, vācām pīlādžus un mežrozīšu paaugļus. Reiz – arī baldriānu saknes. Mamma nomazgātās saknes izklāja klētiņā, un – durvis ciet, lai kaķi netiek iekšā. Bet kas notika! Raibā kaķene Kate naktī izplēsa klēts jumta skaidās caurumu, tika pie baldriāniem un izsvaidīja visas saknes! Īsāk izsakoties: pagalam laiks un materiāls.
Kā jau lauku meitēns, kopš bērnības esmu zinājusi, kam kurš augs der – mammas ārstniecības augu grāmata bija izšķirta lapu pa lapai, mani tas interesēja.
Citi lasa
Un, jā, es zāļu tējām ticu. Ticu un zinu, ka tepat mūsu zemē augušas piparmētras, liepziedi un kumelītes ir gan garšīgākas, gan vērtīgākas par tiem ārzemju modīgajiem labumiem, kam nevaru pat atcerēties nosaukumus.
Īsts tējaszāļu vākšanas trakums mums ar māsu bija pirms dažiem gadiem. Tā vien šķiet, bijām savākušas un sažāvējušas visus iespējamos augus: tā bija mūsu drogu universitāte – meklējām informāciju, lasījām un dalījāmies ar uzzināto. Nu esmu maķenīt norimusi, tomēr, iedama pa celiņu vai pļavu, joprojām pieliecos, noplūcu un sažāvēju. Un baudu mirkli, kad ziemā rokas pašas zina, no kuras drogas un cik lielu šķipsnu paņemt, lai aplietu tēju tieši šim vakaram. Kad vīrs saka: «Baigi garšīgā! Kas tā bija?» es atbildi nezinu. Bet zinu, ka bija īstā.
Mana tējas zāļu izlase
+Kumelītes. Tēja, kas saistās ar bērnību. Lieliska vēdera kaitēm. Diemžēl esmu vairākkārt vīlusies paciņās nopērkamo kumelīšu sēklās – ne smaržas, ne garšas. Labāk sēt kādā dārzā ievāktu īsto kumelīšu sēkliņas.
+Piparmētras. Mūsmājās tējā garšo visiem, tikai puiši tai lej klāt pienu. «Kas tad tā par māju, kur nav piparmētru tējas,» tā viendien teica mans deviņgadīgais puika.
+Liepziedi. Vislabāk garšo, ja mazliet pavāra un ļauj ievilkties – tad tēja iekrāsojas sarkanīga.
+Asinszāle. Aug mammas lauku pļaviņā. Dabīgais antidepresants.
+Māllēpju ziedi. Kas šopavasar nesavāca, vairs nekā. Esmu vairākkārt pārbaudījusi, cik labi palīdz pret klepu gan bērniem, gan pieaugušajiem.
+Raspodiņš. Īsta sievu tēja, palīdz pret dažādām kaitēm saistībā ar menstruālo ciklu. Pārbaudīts.
Dace Miezīte, dūla, četru bērnu mamma: Ziemas vidū tējā uzzied margrietiņa
«Tējām vācu tikai ziediņus, jo svarīgāka par ārstnieciskajām īpašībām man ir tējas garša, bet vēl svarīgāks – izskats. Man vajag, lai ir skaisti, neņemu ne resnus kātus, ne lielas lapas, tādēļ augu vākšanai man vajag daudz laika. Jā, esmu izvēlīga: aplūkoju katru ziediņu un plūcu tikai labākos.
Noteikti savācu upesmētras, raspodiņu un gan balto, gan sarkano āboliņu. Baltajam āboliņam ņemu tikai nupat plaukt sākušās ziedkopas: tikko kāds ziediņš pārziedējis, žūstot tas sabrūnēs, un tas man neder. Pavasarī noteikti savācu lakaču galotnītes ar ziediem. Lakacim ir sārti ziediņi, bet, tikko ziediņš apputeksnēts, tas iekrāsojas zils. Parasti katrā galotnītē ir gan rožaini, gan zili ziediņi, un tējā tie izskatās ļoti dekoratīvi. Jebkurai tējai īpašu aromātu un smaržu dod smiltsērkšķu miziņas. Svaigus smiltsērkšķus sablendēju un izkāšu caur marlīti. Mizas un sēklas izklāju uz pannas un cepeškrāsnī izžāvēju. Tad saberu tās burkā un dūšīgi sakratu – miziņas paliek virspusē, sēkliņas – apakšā. Miziņas glabāju tējai, bet sēkliņas samaļu, pārleju ar olīveļļu, un man ir smiltsērkšķu eļļa.
Vēl kaltēju arī skaistākos margrietiņu ziedus. Iedomājies: ārā auksti, tēja stikla krūzē, un tajā – ziemas vidū uzplaukusi margrietiņa. Skaisti!
Esmu pārliecinājusies, ka augu vākšanu nevajag atlikt, gaidot kādu īsto datumu vai mēness fāzi.
Reiz atradu burvīgu pļaviņu ar asinszālēm, bet nolēmu pāris dienu pagaidīt, lai tās savāktu īstajā brīdī. Kad pēc pāris dienām tur aizgāju, pļava bija nopļauta. Tā man bija laba mācība: tur, kur tobrīd esi, jāvāc tas, kas tobrīd ir.»
Annele Slišāne, skolotāja, četru bērnu mamma: Esmu iemīlējusi vīgriezes
«Katru vasaru salasu ļoti daudzas tējas: atrodu un izmēģinu j aunas, atceros aizmirstas. Liepu ziedus no bērnības vācu katru gadu – šis process man ļoti patīk: stāvot zem koka un lasot liepu ziedus auduma maisā vai papīra turzā, vienmēr pārņem brīnumaina sajūta. Liepu ziedus žāvēju izbērtus uz galda uz auduma vai papīra, lai var pilnībā izbaudīt smaržas burvību. Glabāju baltā auduma maisā.
Rasaskrēsliņi jeb raspodiņi ir zāļu tēja sievietēm. Tos lasu vissaulainākajā dienas daļā, sasienu ar linu diegu mazās buntītēs, sakarinu Latgales mājā pie griestiem un tur arī glabāju.
Meža aveņu zariņus vācu laikā, kad pirmās ogas sāk gatavoties, bet pēdējās sāk ziedēt. Tēja noder bērniem, ārstējot saaukstēšanos un iekaisumus. Grūtniecības trešajā trimestrī šī tēja ieteicama kā lielisks dzelzs un vitamīnu avots. Ja aveņu tēja izdzerta, ziemā var salauzt aveņu kaulus – svaigus zarus, ko uzreiz vāra tējā.
Vēl salasu ķimenes – griežu ar visiem garajiem kātiem, sasienu lielās slotās ar lina diegu un žāvēju bēniņos. Tur ir tāds caurvējš, ka iekarinātās slotas žūst griezdamās! Izžuvušas vējainā dienā izkuļu, glabāju papīra turzā vai stikla burkā. Savukārt kumelītes iesēju un tad ļāvu pašām izsēties pļavā. Vācu visu augu, izžuvušu sagriežu sīkāk, glabāju papīra turzā vai stikla burkā, lai nepazūd ziedlapiņas. Kumelīte ļoti noder mazu bērnu mammām, lielu bērnu mammām un pašām mammām.
Vēl esmu iemīlējusi vīgriezes smaržu. Katru vasaru lasu vairākas buntītes, žāvēju istabā, kur guļu, lai izbaudītu smaržu arī pa naktīs. Ziemā vīgriezes dāvinu draudzenēm, jo tās aizdzen satraukumu un atnes mieru. Un smarža nekad nepazūd.»
Zanda Žentiņa, šova Īstās latvju saimnieces uzvarētāja: Sieviete zina, ko vajag ģimenei
«Tējas zāles vācu katru gadu, un dažas man ir īpaši mīļas. Savas ģimenes vajadzībām nav jēgas vākt pilnīgi visus ārstniecības augus. Katra sieviete zina savu ģimeni un arī intuitīvi jūt, kas noderēs. Kādu gadu savācu visa par daudz un pēc tam sapratu – mēs šīs tējas nedzersim un neizdzersim, tādēļ izžāvētos augus izmantoju pirtī klāšanai uz lāviņas vai kāju vannām, arī saberzu sejas skrubīšiem.
Katru gadu savācu gaiļbiksītes – šis augs gan svaigs, gan tējā man izraisa vislielākās emocijas. Ziediņus plūcu, apēdu svaigus, lieku salātos – tik garšīgs! Tēju dzeru, kad moka bezmiegs.
Tiklīdz vienu nakti neguļu, uzreiz gatavoju gaiļbikšu tēju. Gaiļbiksītes sakārto menstruālo ciklu, palīdz klimaksa laikā, tās ir lielisks C vitamīna avots. Vēl sievietēm jāzina, ka gaiļbiksītes savulaik izmantotas mīlas dzērienos – tās uzlabo seksualitāti.
Noteikti sažāvēju arī pelašķu ziedus, es šo augu apbrīnoju: tik skaists, spēcīgs, tādi ziedu čemuri! Visu vainu dziedinātājs un noteikti pirmās zāles pret temperatūru: nemeklē tableti, izdzer pelašķu tēju!
Gandrīz pagalmā man zied vīgriezes, un es šo augu ļoti cienu. Vīgriežu tēja izglāba manu vīru pēc pārstrādāšanās. Es vienkārši zināju, ka tās palīdzēs, un palīdzēja. Vīgrieze mazina sāpes, palīdz, ja ir vispārējs vājums, pazemina holesterīna līmeni, palīdz pret sliktu dūšu. Vīgriežu tēju izdzeru arī pirms lieliem pasākumiem, jo tā nomierina.
Un vēl, protams, liepziedi: īpašs dabas un Dieva ziediņš. Tēja palīdz pret galvassāpēm, nomierina un atjaunina. Domāju, ka visām latviešu sievām liepziedi ir kas īpašs: mēs taču zinām, kā smaržo liepas jūlijā.»
Dagnija Lazdiņa, pētniece institūtā Silava, divu bērnu mamma: Vannām izmantoju kārklu miziņas
«Ārstniecības augus žāvēju skapjaugšā: siltais gaiss ceļas uz augšu pie griestiem, tāpēc tur vienmēr ir vissiltāk. Zem augiem paklāju dvieli, virs tiem – marlīti, plānu kokvilnas vai linu palagu vai papīru, lai nepieput.
Pavasarī parasti cenšos savākt māllēpes, jo tās agri zied un uzreiz gribas ko jaunu un svaigu. Gluži kā skaistas puķes savācu piparmētras, arī liepziedus un katru gadu – arī kārklu lapiņas un miziņas. No jaunajām kārklu atvasēm vasaras sākumā miziņas kopā ar lapiņās noplēšu un žāvēju – tās saritinās glītos ruļļos. Kārkls ir dabiskais aspirīna avots – no latīniskā nosaukuma Salix radies nosaukums acetilsalicilskābe. Ne velti savulaik locītavu vainām ieteica svaigu kārklu slotiņas. Kad jūtu, ka mazā meita noķērusi kādu vīrusu, savāru vītola mizu un lapu tēju un leju to vannā. Tā tiek iegūts divējāds efekts: veselīgas inhalācijas un homeopātiska ārstnieciska iedarbība caur ādu.»
