Parīzes policija sestdien apsūdzēja slepkavībā medmāsu, kas šomēnes, braucot ar elektrisko skrejriteni, notrieca 32 gadus vecu itālieti, kura dzīvoja Parīzē. Medmāsa un vēl viens cilvēks, kas bija viņas pasažieris, no notikuma vietas aizbēga un tika notverti tikai pēc desmit dienām. Itāliete no gūtajiem ievainojumiem nomira.
Sievietes nāve atdzīvināja debates par elektrisko skrejriteņu izmantošanu Parīzē, kur kopš 2019. gada negadījumos, kuros iesaistīti šie pārvietošanās līdzekļi, gājuši bojā vismaz trīs cilvēki, itālieti ieskaitot.
Francijas galvaspilsētā iznomāšanai pieejami aptuveni 15 000 elektrisko skrejriteņu, kuru atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 20 kilometri stundā. Parīzē ar vienu skrejriteni atļauts braukt tikai vienam cilvēkam un jābrauc pa veloceliņiem. Taču šie noteikumi bieži tiek pārkāpti.
«Vai nu situācija ievērojami uzlabosies un skrejriteņi atradīs savu vietu publiskajā telpā, neradot problēmas, sevišķi, gājējiem, vai arī mēs apsveram no tiem pilnībā atbrīvoties,» paziņoja Parīzes mēra vietnieks.
«Citas pilsētas to ir izdarījušas,» viņš piebilda, kā piemērus minot Ņujorku, Barselonu, kā arī vienu no Parīzes piepilsētām.
Viņš atklāja, ka uzaicinājis uz tikšanos trīs elektrisko skrejriteņu operatoru «Lime», «Dott» un «Tier» pārstāvjus, kurus informējis par daudzām sūdzībām, kas no pilsoņiem saņemtas par skrejriteņiem, kas pamesti uz ielām un trotuāriem, un nedrošības sajūtu, ko tie rada.
Operatoru līgumi ar Parīzes pilsētu ir spēkā līdz 2022. gada oktobrim un tos var arī nepagarināt, norādīja mēra vietnieks.
Viņš informēja, ka no trešdienas operatoriem jānodrošina, lai atsevišķās Parīzes centra zonās skrejriteņu braukšanas ātrums nepārsniegtu desmit kilometrus stundā. Operatori var aprīkot skrejriteņu ar bremzēm, kas nostrādā automātiski, kad skrejritenis iebrauc «lēnajā zonā».