Šāds lēmums tika pamatots ar to, ka Ogres teātris ir ilggadējs Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) organizētā Latvijas amatierteātru iestudējumu skates Gada izrāde fināla laureāts, trīs reizes – 2015., 2016. un 2018. gadā, iegūstot augstāko – Gada izrādes titulu.
Būtisks profesionalitātes apliecinājums esot arī režisoram Jānim Kaijakam un aktieriem vairākkārt piešķirtie LNKC apbalvojumi. 2019. gadā teātris saņēmis pirmo Līvijas Akurāteres balvu par izcilu sniegumu un ieguldījumu Latvijas kultūrvidē, kas apliecinājusi teātra mērķtiecīgo izaugsmi līdz profesionālā teātra statusam, teikts domes sēdes protokolā.
Jautājums par profesionālā teātra statusa noteikšanu Ogres novada pašvaldības dibinātajam Ogres teātrim domes ārkārtas sēdē skatīts, pamatojoties uz Ogres novada pašvaldības aģentūras Ogres novada Kultūras centrs iesniegumu.
Sēdes protokolā norādīts, ka, pārejot profesionālā teātra statusā, Ogres teātris iegūs lielāku juridisku un finansiālu stabilitāti, kas ļaus plānot teātra darbību un māksliniecisko stratēģiju ilgtermiņā.
Teātris gūs iespēju pretendēt uz nominācijām un balvām Latvijas profesionālā teātra Gada balvā Spēlmaņu nakts, piedalīties starptautiskos teātra festivālos un konkursos, piedalīties Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) teātra nozares kultūras projektu un mērķprogrammu konkursos, pilnveidot Ogres teātra telpas tehnisko nodrošinājumu.
Mainoties teātra statusam, ieguvēji būšot arī Ogres novada iedzīvotāji un viesi. Ogres teātris kā profesionāls pašvaldības veidots teātris ar savu statusu un nosaukumu spēšot piesaistīt jaunus skatītājus no visas Latvijas, raisot pastiprinātu interesi par Ogres pilsētu, novadu un tās kultūras un tūrisma piedāvājumu. Arī, sniedzot viesizrādes Latvijas reģionos un ārpus Latvijas robežām, tiks popularizēts gan Ogres teātris, gan arī Ogres novads, teikts sēdes protokolā.
Saskaņā ar Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam Radošā Latvija Teātra nozares stratēģiju, Latvijā ir septiņi valsts dibinātie teātri, no kuriem pieci atrodas Rīgā, un pa vienam Valmierā un Daugavpilī. Liepājā ir divi pašvaldības teātri – SIA Liepājas teātris un Liepājas Leļļu teātris.
Līdzās valsts un pašvaldību dibinātajiem teātriem Latvijā pastāv nevalstiski profesionāli teātri, kuri darbojas pēc projektu teātru principa, piesaistot radošās komandas konkrētiem projektiem, finansējumu pamatdarbībai gūstot no dažādiem Latvijas un Eiropas finansējuma avotiem, pārsvarā īrējot spēles telpu konkrētam periodam.
Kultūras ministrijas redzeslokā ir 12 nevalstiskie profesionālie teātri, kas 2012. gadā piedalījušies KM rīkotajā konkursā Par atbalstu neatkarīgiem profesionāliem teātriem, kā arī nevalstiskie teātri, kuri regulāri piedalās VKKF rīkotajos projektu un mērķprogrammu konkursos.
Reaģējot uz Covid-19 krīzes radīto negatīvo ietekmi uz Liepājas teātri, 22. oktobrī uz pirmo attālināto sēdi sanāca ar kultūras ministra rīkojumu izveidota darba grupa, kas mēģinās rast vienotu risinājumu nacionālas nozīmes reģionālo profesionālo teātru pārvaldībai un finansēšanai, veicinot valsts un pašvaldību sadarbību.
Darba grupai ziņojums par iespējamo Liepājas teātra pārvaldības un finansēšanas modeli, lai risinātu Liepājas teātra darbības ilgtspēju, jāizstrādā un kultūras ministram jāiesniedz līdz nākamā gada 15. februārim, savukārt ziņojums par iespējamo nacionālas nozīmes reģionālo profesionālo teātru pārvaldības un finansēšanas modeli – līdz 2021. gada 1. augustam.