Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Diemžēl diskriminācija uz vecuma pamata ir grūtāk pamanāma un pierādāma, bieži vien paliekot tikai sajūtu līmenī.
«Ar šo kampaņu Tiesībsargs vēlas uzsvērt, ka vecums un novecošana nav sociāla slimība – tas ir cilvēka ceļojums mūža garumā, ko svarīgi pieņemt, izprast un atzīt. Turklāt nav tikai hronoloģiskais vecums, ir arī bioloģiskais vecums, kas mēdz atšķirties no pases datiem un kas ietekmē cilvēku, arī psiholoģiskais vecums un sociālais vecums.
Bieži domā, ja cilvēkam ir 65 gadi, viņš automātiski ir pensijā un vecmāmiņas vai vectētiņa godā, lai gan tā var arī nebūt.
Diemžēl mēs vecuma dēļ cilvēkus liekam kastītēs un grupējam savējos un ne savējos, un tas veido neiecietību. Biežāk ar eidžismu saprot diskrimināciju darba tirgū, bet tas var izpausties arī citur – pakalpojumu jomā, sadzīvē. Eidžisms ir veids, kādā domājam, jūtam un rīkojamies attiecībā pret vecumu un novecošanu. Domāšanas līmenī tie ir stereotipi. Izjūtu līmenī tie ir aizspriedumi. Rīcības līmenī tā ir diskriminācija. Problēma ir arī tā, ka cilvēki bieži vien nepieņem savu vecumu, līdz ar to viņiem ir grūtības pieņemt arī līdzcilvēku vecumu. Jāatzīst, ka šobrīd dzīvojam jaunības kulta laikā, kad vārds vecs pozitīvi tiek uztverts tikai saistībā ar antīkiem auto, labi nostāvējušos vīnu un retro mēbelēm. Bet pārējais ir defektīvs, un to vajag pieremontēt ar pretgrumbu krēmu, matu krāsu, pašpalīdzības grāmatu. Līdz ar to mums ir stereotipos un aizspriedumos balstīta domāšana, kad cilvēka vecums netiek pieņemts kā unikāla viņa identitātes iezīme,» situāciju raksturo Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Elīna Ūsiņa.
Par jaunu, lai ietu pensijā, par vecu, lai strādātu
Visbiežāk ar diskrimināciju vecuma dēļ cilvēki sastopas darba tirgū. Tas izpaužas, sākot ar darba sludinājumiem, kuros pretēji aizliegumam norāda darbinieka vēlamo vecumu, beidzot ar darba tiesisko attiecību pārtraukšanu. Viens no pēdējiem Eirobarometra pētījumiem rāda, ka 80% no strādājošajiem Eiropā nevēlētos strādāt ar kolēģi virs 65 gadu vecuma. Arī viens no Tiesībsarga pētījumiem, kurā aptaujāja darba ņēmējus, apliecināja, ka vecums ir galvenais diskriminācijas faktors, – uz to norādīja 58% aptaujāto. Pamatojums, kāpēc nevēlas strādāt ar vecāka gadagājuma kolēģi, balstās neloģiskos aizspriedumos un stereotipos. Piemēram, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir neefektīvi, lēni, neapķērīgi, atpalikuši, digitāli nekompetenti, ka viņiem noteikti ir veselības kaites, ka viņi nebūs ieinteresēti apgūt ko jaunu. Vienlaikus šādos stereotipos balstīta attieksme ir arī pret gados jauniem cilvēkiem.
Jauniešus parasti diskriminē uz pieredzes trūkuma un subjektīvu aizspriedumu pamata – ka viņi ir slinki, viegla darba tīkotāji, grib tikai karjeras izaugsmi, nav lojāli darba devējam.
Elīna Ūsiņa norāda uz vēl vienu problēmu: «Novērojumi liecina, ka līdz ar gadiem cilvēki paši sevi noraksta darba tirgum, sevišķi sievietes. Jau ap 50 gadu vecumu daudzām šķiet, ka viņas izbrāķē tikai gadu skaita dēļ. Šī iekšējā personiskā nedrošība dažkārt var veicināt diskriminējošas attieksmes sajūtu, lai gan patiesībā tā nemaz nav bijis. Tā ka katrs gadījums ir vērtējams individuāli. Tomēr tas, ka 50 gados cilvēku uzskata par vecu, patiesībā ir traģiski, bet tā tas diemžēl ir visā Eiropā. Reiz vienā konferencē ārzemēs mums izdalīja reklāmas bukletu, ko bija izdevusi kāda Itālijas nevalstiskā organizācija un kas bija paredzēts senioriem 40+. Galvenais lozungs bija: Par jaunu, lai ietu pensijā, bet par vecu, lai strādātu! Arī Beļģijā, piemēram, diskriminācija nodarbinātībā sākas jau 35–45 gadu vecumā. Arī Vācijā puse no sūdzībām nodarbinātības jomā ir par diskrimināciju uz vecuma pamata. Sanāk tā, ka cilvēks ilgus gadus darbam ir par jaunu un tad par vecu, bet tas zenīts, kad viņš ir derīgs, ir ļoti īss.»
Vecuma stereotipi nodarbinātībā Baltijas valstīs
- Cilvēkiem virs 40 gadiem trūkst enerģijas, viņi negrib jaunus izaicinājumus (Lietuva);
- Vīrietis 40–50 gados, kurš kādu laiku nav strādājis, rada aizdomas (Latvija);
- Strauji augoši uzņēmumi baidās ņemt komandā nedaudz vecākus darbiniekus (Igaunija).
Atsaka kredītu un ceļojumu
Cilvēku dalīšana pēc vecuma notiek arī pakalpojumu, piemēram, apdrošināšanas, banku un kreditēšanas jomā. No vienas puses, ir saprotams, kāpēc apdrošinātājam nav izdevīgi apdrošināt astoņdesmitgadīgu kundzi, jo viņai jau ir vai varbūt būs dažādas veselības problēmas. Arī izsniegt kredītu ir riskanti – kā kredītdevējs atgūs naudu, ja seniors nomirs? Jo skaidrs, ka gan apdrošināšana, gan kredītu izsniegšana ir bizness un peļņas gūšana.
«Nupat Tiesībsarga birojā vērsās gana turīgs seniors, vismaz spriežot pēc tā, ko viņš bija deklarējis mums iesniegumā. Viņš vēlējās līzingā iegādāties automašīnu, taču viņam novembrī paliek 75 gadi, un banka atteica aizdevumu, tikai pamatojoties uz vecumu.
Arī lielākā daļa banku Eiropā, lai izvairītos no tā, ka klients pilnībā vai daļēji neizpildīs savas kredītsaistības, nosaka vecuma limitu.
Taču vajadzētu ņemt vērā, ka cilvēki ir dažādi, un tāpēc primāri būtu jāskatās cilvēka maksātspēja, kredītvēsture un tamlīdzīgi faktori, jo patiesībā jau mēs neviens nezinām, kad aiziesim mūžībā. Arī jauns un brieduma gados esošs cilvēks var zaudēt ienākumus vai aiziet mūžībā, neizpildot šīs saistības. Atsevišķos gadījumos personas vecums varētu būt viens no faktoriem, vērtējot kredīta piešķiršanu, bet tas nevarētu būt galvenais vai izšķirošais kritērijs. Tas attiecas arī uz apdrošināšanu. Skaidrs, ka tas ir pušu darījums, un viņi izvēlas, ar ko slēgt līgumu un ar ko neslēgt, bet diskriminējoša attieksme noteikti nedrīkst būt. Tiesībsargs akcentē, ka vienmēr ir jābūt individuālam riska izvērtējumam.
Interesanti, bet vēl pirms pāris gadiem Tiesībsargs saņēma iesniegumu par gadījumu, kad 47 gadus vecai sievietei bija liegta iespēja piedalīties ceļojumā uz kādu eksotisku valsti.
Proti, aicinājums doties ceļojumā bija cilvēkiem līdz 45 gadu vecumam, un pamatojums šim ierobežojumam bija, ka šajos ceļojumos piedalās jauni cilvēki un vakari beidzas ar ballītēm, bet pēc 45 gadu vecuma jau būs grūti ballēties. Vērsāmies pie ceļojumu kompānijas un lūdzām izņemt šādu diskriminējošu ierobežojumu, norādot, ka cilvēki atšķiras, turklāt arī vienas vecuma grupas ietvaros, ņemot vērā ģenētiku, temperamentu, dzīvesveidu un citus faktorus. Un viņi šo ierobežojumu no sava piedāvājuma izņēma. Pareizāk šādos ceļojuma piedāvājumos ir norādīt grūtības pakāpi, piemēram, ka tas piemērots cilvēkiem ar labu fizisko sagatavotību, un tad lai cilvēks pats to izvērtē. Nevis viņu automātiski izbrāķēt,» uzsver Elīna Ūsiņa.
Ko viņi te braukā!
Sadzīves jomā diskrimināciju vecuma dēļ var piedzīvot faktiski ikvienā dzīves situācijā, kurā esam mijiedarbībā ar citiem. Piemēram, iekāpjam tramvajā vai ieejam veikalā, un mums kāds ko nicinošu pasaka, pavīpsnā, nošņācas, parāda ar žestiem attieksmi – ne vienmēr necienīgā attieksme būs verbalizēta konkrētā frāzē. Gan jau ne vienam vien ienākusi prātā arī doma, pat aizkaitinājums, kāpēc pensionāri iepērkas vakaros, kad veikals ir pilns ar cilvēkiem, kuri nupat beiguši darbu, ja viņiem ir brīva visa diena? Kāpēc seniori septiņos no rīta jau brauc sabiedriskajā transportā, kaut arī droši vien var to darīt vēlāk, kad pārējie jau ir darbā? Lai gan varbūt cilvēciski saprotama, tomēr arī šī ir viena no neiecietības sejām.
Kā situāciju mainīt?
Tā kā ar vecumu saistītos stereotipus paši kopjam un nostiprinām, tikai mēs paši tos ar apzinātu lēmumu varam mainīt un no tiem atteikties. «Diemžēl šobrīd stereotipi tur mūs gūstā un mēs daudz ko vispārinām. Arī seniorus uztveram kā homogēnu masu, ko var ielikt vienā kastītē, bet tas ir maldīgi. Patiesībā tā ir runa par cieņu citam pret citu.
Redzam, ka vecumdienu pieredze netiek pienācīgi cienīta, kā tas bija 20. gadsimtā.
Tagad vecumu vairs neuztver ekvivalentu viedumam. Tomēr vērojamas arī pozitīvas izmaiņas, arvien vairāk dzirdēts par centieniem pieņemt darbā seniorus un novērtēt viņus. Pētījumi apliecina, ka gados vecāki cilvēki darba kolektīvā ir vērtība, jo sadarbībā ar jauno paaudzi viņi veido efektīvu komandu ar daudzšķautņainu pieredzi, kopā lauž mītus par noteikta vecuma cilvēkiem, un vispār – paaudžu sadarbībā ir liels spēks. Savs vecums nav jāslēpj, tas kopš jaunības dienām ir jāpieņem un ar to jālepojas,» pārliecināta Tiesībsarga pārstāve.
Par diskrimināciju nedrīkst klusēt!
Jebkurā situācijā, kad saskaries ar iespējamu diskrimināciju uz vecuma pamata, neklusē, bet vērsies pēc palīdzības. Vispirms mēģini situāciju risināt uz vietas, vēršoties ar sūdzību – vai tā ir banka, veikals, apdrošināšanas kompānija vai cits pakalpojumu sniedzējs. Tāpat ikvienā situācijā pēc padoma vai palīdzības vari vērsties Tiesībsarga birojā. Tālrunis konsultācijām 67686768 vai 25576154, e-pasts tiesibsarg[email protected].
