Savukārt advokāte Imma Jansone, kura nodrošināja Pankratovam aizstāvību Latvijas tiesā esošajā lietā, aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban viņai nav oficiāla informācija par Pankratova atrašanās vietu.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa 26.septembrī bija plānojusi skatīt Pankratova lietu, taču bijušais domnieks tajā nav piedalījies.
Jansone iepriekš norādīja, ka Pankratovs izgājis no savas dzīvesvietas un kopš tā laika nav redzēts. Ņemot vērā minēto, sieva vērsusies policijā.
Pankratovam arī nav bijuši derīgi ceļošanas dokumenti, jo ar nu jau bijušā iekšlietu ministra Māra Kučinska pirms vairākiem mēnešiem pieņemtu lēmumu bijušajam domniekam bija uz gadu aizliegts izbraukt no Latvijas. Lēmums tika apstrīdēts tiesā, taču neveiksmīgi.
Valsts policija septembra beigās izplatījusi paziņojumu, ka meklē bezvēsts pazudušo 1969.gadā dzimušo Pankratovu, kurš šā gada 23.septembrī izgāja no dzīvesvietas Rīgā un līdz šim brīdim nav atgriezies.
Latvijas prokuratūrā aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka saskaņā ar likumu krimināllietu tiesa var iztiesāt apsūdzētā prombūtnē, ja apsūdzētā atrašanās vieta nav zināma un tas norādīts informācijā par meklēšanas rezultātu vai arī apsūdzētais atrodas ārvalstī un viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.
Prokuratūrā atzina, ka šis ir viens no variantiem kas var notikt attiecībā uz lietas tālāko virzību.
Bijušais deputāts apsūdzēts par darbībām, kas vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret ukraiņiem un bēgļiem no Ukrainas, kā arī par Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu, iepriekš aģentūru LETA informēja prokuratūra.
Saskaņā ar apsūdzību pērn vasarā apsūdzētais nolūkā šķelt sabiedrību pēc nacionālajām pazīmēm vairākos Krievijas agresīvās propagandas mērķiem izmantotajos informācijas resursos tiražēja nepamatotus apgalvojumus par krievu situāciju Latvijā, publiski izplatot apgalvojumus, kuri provocē naidu un nesaticību pret ukraiņiem un bēgļiem no Ukrainas.
Turklāt apsūdzētais nodrošināja saimnieciskos resursus kādai personai, kura ir iekļauta to personu sarakstā, pret kurām ES ir noteikusi sankcijas par Ukrainas teritoriālās vienotības, suverenitātes un neatkarības graušanu.
Kriminālprocess tika sākts 2022.gada 29.jūlijā. Valsts drošības dienests (VDD) 1969.gadā dzimušo Pankratovu aizturēja pērn vasarā, un 1.augustā tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Vēlāk tiesa apcietinājumu aizstāja ar 5000 eiro drošības naudu, ko Pankarovs samaksāja un 2023.gada 5.janvārī cietumu pameta.
TV3 iepriekš vēstīja, ka Pankratovs apmeklējis Krievijas okupētās pilsētas Ukrainas Zaporižjes apgabalā. Kremļa propagandas kanālā «Vesti.ru» publicētajā sižetā bija redzams, ka Pankratovs piedalījies okupācijas varas ieceltās vadības preses konferencē, kurā it kā starptautiskie mediji tiek informēti par referendumu par okupēto pilsētu pievienošanu Krievijai.
Pankratovs 2009.gadā bija ievēlēts Rīgas domē no partiju apvienības «Saskaņas centrs» un pašvaldībā sabijis vairākus gadus. 2018.gadā viņš kandidējis 13.Saeimas vēlēšanās «Par alternatīvu» sarakstā, bet 2019.gadā kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās Rīcības partijas sarakstā.
«Firmas.lv» informācija liecina, ka Pankratovs kopā ar Veru Pankratovu darbojas 2006.gadā reģistrētajā biedrībā «Latvijas krievu pasaule».
Pirms vairākiem gadiem viņš darbojies biedrībā «Apvienība pret nacismu».
Aģentūras LETA arhīvs arī liecina, ka Pankratovs, piemēram, 2015.gadā kā toreizējais Rīgas domes deputāts devās komandējumā uz Maskavu. Toreiz Rīgas mēram adresētajā pārskatā par komandējumu Pankratovs norādījis, ka komandējuma laikā notika tikšanās ar Maskavas valdības ministru, Maskavas Ārējo ekonomisko un starptautisko sakaru departamenta vadītāju Sergeju Čereminu, tika pārrunāta sadarbība par Rīgas domes un Maskavas valdības sadarbības programmā 2015.-2017.gadam minēto kultūras un humanitāro projektu realizēšanu, kā arī Rīgas pilsētas popularizēšanu Maskavā.
Toreiz Rīgas domes opozīcija aģentūrai LETA norādīja, ka Pankratovs uz Maskavu par nodokļu maksātāju naudu komandējumos dodas regulāri. Opozīcija apšaubīja šo darba vizīšu lietderību un pauda neizpratni, kādēļ tikties ar Maskavas valdības pārstāvjiem tiek komandēts viens no «ierindas deputātiem», nevis kāds no vadības.