Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par gada 2023. gada vārdu pasludināts vārds «atdēvēt, atdēvēšana» — pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu. Šajā kategorijā cīnījās arī vārdi «atkrieviskot» — mazināt krievu valodas, kultūras un Krievijas interešu lielo ietekmi Latvijā, «ēnu kabinets», «mākslīgais intelekts» un «trakdancis».
Starp gada nevārda finālistiem nonācis vārds «pakotne», kas ir dokumentu, uzdevumu kopums, bet informātikā — programmu sistēma uzdevumu risināšanai. Tāpat arī vārdu savienojums «ar dzīvību nesavienojamas traumas» un vēl daudzi citi. Taču par gada nevārdu paziņots vārds «tolerēt» — tā vietā latviešu valodā lietojami tādi vārdi kā izturēt”, paciest un pieļaut.
Vislielāko jautrību sabiedrībā raisīja jaunvārdu apspriešana. Par gada jaunvārdu iecelta «sāļvira» – zupa, ko līdz šim pazinām kā soļanku. Iesūtīti bija tādi vārdi kā «kailendārs» – kailfoto kalendārs, «satiksmes gausināšana» – apzīmējums valsts lidsabiedrības izpilddirektora darbībām, «sveškauns» – kauns par cita cilvēka rīcību, «snidzināt» – sniegs, kas sijā kā lietus, «knapaugšiņa» – īais krekliņš, «turleja» – dzimumorgānu apzīmējums un citi.
Par 2023. gada spārnoto teicienu atzīts Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidenta Dzalba sacītais: «Ja mēs runājam par primāro veselības aprūpi, tad ir jāatzīst, ka šeit vairs nav ko reformēt, te vajag reanimēt.» Par gada teiciena titulu cīnījās arī ministru prezidentes Evikas Siliņas sacītais – «labā ziņa — nevajag katram cilvēkam pasi Latvijā,» un hokeja komentētāja Laura Zariņa izsauciens «tā ir nirvāna!», kad Latvijas izlase pasaules čempionātā hokejā izcīnīja bronzas medaļu.
Kategorijā «Gada savārstījums» uzvarēja «Latvijas Avīzē» publicētais divdomīgais virsraksts «Dakteri žņaudza un sita», jo bez konteksta nav saprotams, kurš tad bija žņaudzējs – vai dakteri? Šajā kategorijā iekļauts arī Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītājas Gulbes paustais: «Nav tā, ka mums viss ir dārgāks. (..) Vienkārši lielāks skaits lētāku preču ir Lietuvā.» Pamanīts arī izglītības un zinātnes ministres Andras Čakšas sacītais: «Lai risinātu vardarbību skolā, noteikti kā monitorings skolā nepieciešams labjūtības rīks». Tāpat atzīmēts arī vairākos medijos publicētais virsraksts «Pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā», kas ietver pretmetus — brīvprātību un iesaukumu, kā arī vēl citi.
