Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pļavērce ir radiniece labāk zināmajām ganību ērcēm, abas pārnēsā tādus slimību ierosinātājus kā encefalīta vīrusu, borēlijas, babēzijas un citus, tāpēc šiem bezmugurkaulniekiem ir svarīga veterinārā un medicīniskā nozīme. Pēdējos gados, iespējams, saistībā ar klimata pasiltināšanos, pļavērce paplašina savu areālu virzienā uz ziemeļiem.
No apmēram 1000 ērču sugām Latvijā, tikai dažas ir asinssūcējas un slimību pārnesējas. Ornamentētā pļavērce pēc izskata ir lielāka, masīvāka un ātrāka par parastajām ganību ērcēm. Tās ķermenis ir brūns ar gaišāku neregulāru rakstu. Pieaugušas apaugļotas mātītes olas dēj augsnē. Izšķīlušies kāpuri sūc asinis no sīkajiem zīdītājiem – strupastēm, kurmjiem, ciršļiem, ežiem, zaķiem u.c.
Pēc ādas maiņas kāpuri pārvēršas par nimfām, kurām ir līdzīgs dzīvesveids. Nimfām un kāpuriem pārsvarā ir slēpts dzīvesveids un tie reti piesūcas lieliem dzīvniekiem. Pēc nākamās ādas maiņas nimfas pārvēršas par pieaugušām ērcēm. Tās, atšķirībā no nepieaugušajām, izvēlas uzbrukt lieliem savvaļas zīdītājiem un mājdzīvniekiem, paretam arī cilvēkam.
Citi lasa
Ērces dzīves laikā asinis sūc trīs reizes. Atkārtoti sūcot asinis, dažādi slimību ierosinātāji var tikt pārnesti no dzīvnieka uz dzīvnieku un arī uz cilvēku. Ērces var pārnest ērču encefalīta vīrusu, tularēmijas, Q-drudža, Laima boreliozes, anaplazmas baktērijas, vienšūņus no Babesia un Theileria ģintīm un vēl citus dzīvnieku un cilvēka slimību ierosinātājus.
Pēdējos gados ērce paplašina izplatības areālu. Savvaļas dzīvnieki un mājdzīvnieki ērces pārnes arvien tālāk uz ziemeļiem no tās dabiskā areāla Viduseiropas mērenajā zonā. Pateicoties siltajām ziemām, ērces var veiksmīgi pārziemot. Entomologi spriež, ka tās acīmredzot ir pielāgojušās Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.
Piemēram, pērn pirmā ērce tika novērota 21. februārī, bet pēdējā – 30. decembrī. Lielāka to aktivitāte ir pavasarī.
Pašlaik zināms, ka Latvijā ornamentētā pļavērce pārsvarā sastopama aizaugušos zālājos un izcirtumos, kuros ir bagātīga kūla un kuri aizaug ar krūmiem. Šādos biotopos ir labvēlīgi apstākļi sīko zīdītāju attīstībai, tajos barojas arī lielie zīdītāji, piemēram, briežveidīgie un mežacūkas. Zālāju aizaugšana ir viens no iemesliem sugas straujai izplatībai. Ērču blīvums var sasniegt pat 150 īpatņus uz 200 kvadrātmetriem. Pļavērce mežos sastopama reti, taču aizaugošos izcirtumos – biežāk.
LEB vēlas šogad ornamentētās pļavērces izpētē iesaistīt ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tāpēc cilvēki tiek aicināti, pamanot pļavērci, to nofotografēt un fotoattēlu aizsūtīt uz e-pasta adresi «[email protected]». Ievāktās ērces var arī ielikt plastmasas aizspiežamos maisiņos un atsūtīt pa pastu parastā vēstulē uz LEB adresi. Svarīgi ir iegūt pašu ērci, lai noteiktu patogēnu klātbūtni tajā, skaidro entomologi.
Gada bezmugurkaulnieku tradicionāli izraugās LEB. Tā ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri veic kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku izpēti un veicina reti sastopamu sugu aizsardzību. LEB ir dibināta 1951.gadā un tā sevi sauc par vecāko nepārtraukti pastāvošo dabas izpētes biedrību Latvijā. Katru gadu kopš 1999.gada LEB izraugās arī gada kukaini ar mērķi izglītot plašāku sabiedrību par Latvijas dabu.
Pērn gada bezmugurkaulnieka godā tika celts indīgais mārīšzirneklis, bet par Gada kukaini tika izraudzīts malārijas ods.
