Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk – LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.
«Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Jāatzīmē, ka LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.
Kā vienu no galvenajām problēmām, kas ir par pamatu salīdzinoši lielajam negadījumu skaitam stāvvietās, LTAB valdes priekšsēdētājs min mazos stāvvietu izmērus.
«Patlaban Latvijā spēkā esošie normatīvie akti, kas apstiprināti pirms vairākiem desmitiem gadu, nosaka vēlamo optimālo stāvvietas platumu – 2,5 metri. Tomēr prakse rāda, ka lielākajā daļā publisko stāvvietu platums svārstās no 2,3 – 2,5 metriem. Šāds stāvvietas izmērs nav relevants mūsdienu automobiļu izmēriem. Turklāt pat tad, ja autovadītājam ir labas parkošanās iemaņas, nav garantijas, ka transportlīdzeklim blakus novietoto spēkratu dēļ būs iespējams atvērt vienas vai otras puses durvis, lai ērti un droši izkāptu no tā.»
Lai sekmētu publisko stāvvietu izmēru palielināšanu, LTAB turpina parakstu vākšanu sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv
Rosinātā iniciatīva paredz nepieciešamību veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai pārskatītu Ministru kabineta noteikumus Nr. 240 un Latvijas standartu NR. LVS 190–7, kuri reglamentē stāvvietu izmērus, bet ir novecojuši un neatbilstoši mūsdienu situācijai.
«Vēlamies padarīt ērtāku autovadītāju ikdienu, lai neliels negadījums stāvvietā neradītu liekas galvassāpes, kā arī atvieglot darbu tiem dienestiem un institūcijām, kuras ikdienā spiestas tērēt līdzekļus, administrējot nelielos stāvvietās notikušos negadījumus, piemēram, Valsts policija, apdrošinātāji, lielveikalu drošības dienesti u.c.,» stāsta J.Abāšins.