Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Brīdī, kad Egilu Levitu ievēlēja par Valsts prezidentu, sociālajā vietnē Twitter viņam bija seši konti, visi – neīsti, viltvāržu radīti. LTV Panorāmas vadītāja Laura Vonda pavisam nesen bija redzama internetā, par efektīvu tievēšanas līdzekli iztaujājam kādu dakteri Elitu Vanagu. Šī attēlā redzamā Elita Vanaga patiesībā bija psihoterapeite Marija Ābeltiņa, un ne Laura, ne Marija patiesībā nekad nav šādā intervijā piedalījušās. Pirms neilga laika par maldinošas reklāmas upuri saistībā ar kriptovalūtu kļuva režisors Alvis Hermanis un LTV ētera personība Dāvis Valdnieks.
«Ieraugot, ka mana fotogrāfija izmantota, lai reklamētu mistisku tievēšanas metodi, un tai klāt pierakstīts svešs cilvēka vārds, pirmajā mirklī jutos apjukusi – kā tas vispār ir iespējams? Man tā šķita milzīga netaisnība. Šobrīd apsveru domu par notikušo informēt policiju,» saka psihoterapeite Marija Ābeltiņa.
Kā kaut kas tāds vispār iespējams?
«Tā ir globāla problēma, un, lai to atrisinātu, droši vien būtu vispār būtu jāpārstāj lietot Google,» atzīst Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa. «Šobrīd ikviens krāpnieks var izveidot kontu un caur Google Ads tīklu par diezgan niecīgu naudas summu publicēt savu viltus reklāmu jebkurā no Google produktiem – Youtube, Tumblr, Reddit, kā arī lielākajā daļā mājaslapu visā pasaulē.»
Interneta portālos šīs reklāmas cirkulē kā baneri, un, kad uz tiem uzklikšķina, tie aizved uz konkrēto mājaslapu, aicinot cilvēkus iepirkties vai izmantot kādu pakalpojumu.
Lai reklāmai būtu lielāka uzticamība, nereti tiek izmantoti arī sabiedrībā labi zināmu cilvēku vārdi un fotogrāfijas.
Šādas reklāmas parasti parādās tikai kādai lietotāju grupai, tāpēc viens, atverot interneta portālu, tās redz, bet cits neredz. Un arī paši interneta portāli par šādām reklāmām savā lapā uzzina tikai brīdī, kad tās jau ir parādījušās. «Konkrēta risinājuma, kā nepieļaut šādu reklāmu izplatīšanu, nav. Tas, ko, pamanot šādas reklāmas, dara portāli – arī mūsējais – sazinās ar Google, prasot bloķēt konkrētās mājaslapas reklamēšanu. Turpmākais atkarīgs no tā, cik ātri Google reaģē,» pieredzē dalās portāla la.lv pārstāvis Aigars Stankēvičs.
- Ko darīt, ja kāds bez tavas ziņas izmanto tavu fotogrāfiju un vārdu?
Skaidro JURIS ZĪVARTS, jurists, Rīgas Stradiņa universitātes Tiesību zinātņu lektors:
«Ja bez atļaujas ir izmantots cilvēka vārds un viņa bildes (piemēram, tās paņemtas no sociālajiem tīkliem), tas ir personas datu aizsardzības likuma pārkāpums. Ja cilvēks nav devis atļauju savu personas datu izplatīšanai, viņš var vērsties Datu valsts inspekcijā.
Ja cilvēka personas dati izmantoti reklāmā ar nolūku maldināt, tad par reklāmas saturu jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas uzrauga, kā tiek ievērots likums par reklāmu.
Ja fotogrāfija ir izmantota tā, ka tas cilvēku aizvaino, tad par goda un cieņas aizskārumu viņš var vērsties gan Valsts policijā, gan tiesā.
Turklāt nevajag aizmirst, ka katru fotogrāfiju kāds ir uzņēmis un apstrādājis, tā ka tas ir autordarbs. Līdz ar to var runāt arī par autortiesību pārkāpumu.
Bet pirmais, ko noteikti vajadzētu darīt, ir – vērsties pie portāla, kas jūsu personas datus ievietojis, ar jautājumiem: kāpēc jūs to darāt; kāds ir jūsu tiesiskais pamats? Un lūgt sevi izņemt. Pats galvenais – neklusēt, lai maldīgā informācija neizplatītos tālāk.»
Kā saprast, ka ziņa ir nepatiesa vai maldinoša
«Ja ziņkāres vai ieinteresētības vadīti uzklikšķinām uz reklāmas banera un nonākam mājaslapā, tad pirmais, kas liecina, ka šis komersants nav godprātīgs, ir – šādas mājaslapas parasti ir gaužām vienkāršas, pat primitīvas, un tam vien jau vajadzētu radīt aizdomu ēnu,» stāsta Baiba Liepiņa.
Vai tiešām par to nevienu nesoda?
Dzīvojam taču tiesiskā valstī – vai tiešām tiem, kuri savu preču vai pakalpojumu reklamēšanai faktiski nozog cilvēka identitāti, nepienākas nekāds sods?
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tas, kurš uzrauga, kā tiek ievērots gan Reklāmas likums, gan Negodīgas kompercprakses likums. Kā skaidro centra pārstāve Evija Lene – ja cilvēks pamanījis, ka reklāma ir aizdomīga vai maldina patērētājus, ar sūdzību ir jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Tā eksperti izvērtēs, cik liels kaitējums ir nodarīts patērētāju kolektīvajām interesēm.
Par Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpumu var piemērot sodu – 4 % no uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījuma.
«Ja tiek konstatēts, ka ir nodarīts liels kaitējums, mēs veicam izmeklēšanu un sazināmies ar komercdarbības veicēju, aicinot pārtraukt negodīgo komerciju. Ja tas netiek darīts, varam pieņemt lēmumu par naudas sodu un negodīgās kompercprakses īstenošanas aizliegšanu. Maksimālais sods – 10% no iepriekšējā gada peļņas,» informē Evija Lene.
«Savukārt tad, ja cilvēks ierauga savu vārdu vai savu attēlu reklāmā un tas ir darīts bez viņa piekrišanas, noteikti par to ir jāinformē Valsts datu inspekcija. Vislabāk būtu šādā situācijā informēt gan Patērētāju tiesību aizsardzības centru, gan Valsts datu inspekciju.»
