Kas patīk paklājaugiem?
Stādot sedzējaugus, augsni sagatavo apmēram 20 cm dziļumā. Tie nav sevišķi prasīgi, it īpaši saules mīlētāji. Ēnas augiem vairāk patiks trūdvielām bagāta, mitrāka zeme. Saulainām vietām piemērotie sausumizturīgie augi samierināsies arī ar nabadzīgāku augsni.
Aplami ir domāt, ka, iestādot dobēs sedzējaugus, tās nebūs jāravē. Vispirms zeme jāatbrīvo no gārsu, vārpatu, ušņu, pieneņu un citu daudzgadīgo nezāļu saknēm, jo tās zaļajam paklājam sprauksies cauri. Pēc iestādīšanas, lai mazinātu nezāļu dīgšanu, uzklāj kūdru vai mizu mulču.
Sedzējaugi labi iztur salu.
Taču, ja augsne nesasalst un uz tiem sablīvējas bieza sniega kārta, augi var izsust vai veidot sniega pelējumu. Tas raksturīgi aslapu flokšiem un neļķēm. Pret sniega pelējumu rudenī profilaktiski var lietot trihodermīnu, bet agri pavasarī augus viegli uzbužina ar roku vai pirkstveida grābeklīti, lai tie ātrāk dabū gaisu un nesmok. Februārī un martā šie augi būs pateicīgi par egļu zariem pret saules apdegumu.
Esmu novērojusi, ka dažiem ziemzaļajiem sedzējaugiem, piemēram, pahisandrām un bergēnijām, pavasarī mostoties, lapas izskatās mazliet nogurušas, bet, atkūstot augsnei, uzlabojas barības vielu un ūdens aprite, augs atmostas un kļūst stingrāks.
Kamēr zeme pavasarī vēl mitra, augus ieteicams pabarot ar slāpekli jeb amonija salpetri vai pavasara mēslojumu, lai rodas spēks, un vēl pēc 2–3 nedēļām lietot komplekso mēslojumu. Mēslojuma graudiņi noteikti nedrīkst palikt uz lapām vai lapu žāklītēm pie stublāja, citādi tās apdegs. Ja nevar iekaisīt starp lapām un dzinumiem, tie jānoskalo ar ūdeni.
Zaļajiem zemsedzes augiem nav nepieciešama īpaša kopšana. Tomēr jāraugās, lai paklājā neieaug nezāles, jāparegulē jauno dzinumu augšanas virziens, ja nepieciešams, tos saīsina. Izgriež bojātās augu daļas. Hibrīdajām obrētām pēc ziedēšanas ieteicams saīsināt dzinumus 3–5 cm garumā, lai tās augtu skaistos, blīvos pudurīšos, pēc ziedēšanas neizgultos un veidotu glītu paklāju.