Padomi ģimenes finanšu pārskatīšanai pandēmijas laikā

Pandēmija liek mums saskarties ar vēl nepieredzētiem apstākļiem, kad daudzi sāk strādāt attālināti, skolēni un bērnudārznieki paliek mājās, socializēšanās samazināta līdz minimumam. Tas viss atstāj iespaidu arī uz ekonomiskajiem procesiem: vairākas nozares izjūt ievērojamu apgrozījuma kritumu un ir spiestas samazināt darbinieku skaitu. Iedzīvotājiem jārēķinās ar ienākumu sarukšanu, ja pieteikta slimība, bezalgas atvaļinājums vai zaudēts darbs. Likumsakarīga ir spriedze personīgo finanšu jomā, jo valda liela neziņa un nenoteiktība par to, cik spēcīga būs pandēmijas ietekme uz valsts ekonomiku un ģimeņu finansiālo stāvokli.

1. Budžeta plānošana. Šis pilnīgi noteikti ir plānošanas laiks. Ja iepriekš daudzi uz to skatījās skeptiski un paļāvās uz aptuvenu ienākumu un izdevumu aprēķinu galvā, tad tagad ar to vien būs par maz. Fakts, ka bērni visu dienu pavada mājās, vēl jo vairāk aktualizē šo nepieciešamību. Lai neskrietu uz veikalu katru dienu, ir jāsastāda maltīšu saraksts un tam jāpakārto iegādājamo pārtikas preču saraksts. Ja vecāki līdztekus mājas solim arī attālināti strādā, vairāku uzdevumu veikšana vienlaicīgi nebūt nav viegla. To sakārtot palīdzēs dienas ritma grafiks, ēdienreižu plānošana, kā arī rūpīga ienākumu un izdevumu pārskatīšana, izveidojot uzskaites sistēmu. Tie var būt pieraksti kladē, Google Sheets vai kāda no viedtālruņa aplikācijām.
2. Prioritāšu pārvērtēšana, sastrukturējot tēriņus trīs kategorijās – obligātie, vajadzīgie un vēlamie. Obligātie maksājumi (komunālie maksājumi, kredīti, citi rēķini) veicami kā parasti, jo to nemaksāšana draud ar sekām. Vajadzīgie ir tie, bez kuriem neiztikt, bet uz kuriem var ietaupīt. Piemēram, pārtika, apģērbs, transports. Jāsaprot, cik lielu summu mēnesī tiem var atvēlēt, un jāparedz nauda uz priekšu. Visvieglāk ir taupīt uz vēlamajiem tēriņiem, nemaz neļaujot tiem notikt (gardumi, jauni apavi, izklaide). Lai gan krietni mazinājušās iespējas šādus tēriņus veikt, sērfošana pa internetveikaliem joprojām var radīt kārdinājumus. Swedbank Finanšu institūta pētījums atklāj – 89% iedzīvotāju uzskata, ka varētu ietaupīt, stingrāk kontrolējot ikdienas izdevumus.
3. Pārskatīt fiksētos izdevumus un abonementus. Piemēram, mobilā telefona pieslēgumus un tarifus, televīzijas un interneta ikmēneša maksas. To piedāvājuma un izcenojuma klāsts tirgū laika gaitā varētu būt mainījies. Iespējams, ka uz laiku, kamēr strādājat attālināti, var pārtraukt auto stāvvietas apmaksu pie darbavietas un pārskatīt arī citus tēriņus, kas līdz ar ikdienas ritma maiņu varētu būt zaudējuši aktualitāti.
4. Objektīvi novērtēt spēju tikt galā ar regulārajiem maksājumiem. Ja ienākumi ir samazinājušies un ir pamatotas bažas, ka ar līdzšinējo rēķinu plūsmu netiksiet galā, noteikti uzņemieties iniciatīvu un uzsāciet sarunas ar pakalpojuma sniedzēju par to atlikšanu vai daļējas apmaksas grafika sastādīšanu. Piemēram, bankas kredīta maksājumiem piedāvā pamatsummas maksājuma atlikšanu uz noteiktu laiku. Jāatceras, ka šajā gadījumā jāturpina maksāt procenti. Nebūs tā, ka pilnīgi viss kredīta maksājums no ģimenes budžeta uz laiku pazudīs. Maksājuma atlikšanas iespēja ir dažāda veida kredītiem, tāpēc noteikti vērsieties pie bankas, lai saņemtu savai situācijai piemērotāko risinājumu.
5. Uzkrājumu veidošana. Drošības spilvena veidošana vai papildināšana ir īpaši svarīga. Tas ļaus saglabāt drošības sajūtu un emocionālo līdzsvaru, neradot papildu spriedzi. Šajā ziņā Latvijas iedzīvotājiem ir diezgan izaicinoša situācija, jo, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto pētījumu, teju pusei jeb 42% iedzīvotāju uzkrājumu apjoms ir visai neliels. Tā pietiktu iztikas nodrošināšanai ne vairāk kā vienam mēnesim. Trīs vai vairāk mēnešus spētu iztikt 19% aptaujāto. Piektdaļai uzkrājumu nav vispār. Ja esat situācijā, ka, rūpīgi pārskatot izdevumus un plānojot budžetu, ietaupīt ir iespējams, atlikumu noteikti novirziet uzkrājumos.
6. Atbalsta apzināšana. Ja šobrīd situācija attīstījusies nelabvēlīgi – zaudēts darbs vai jūtami samazinājušies ienākumi, noteikti apziniet visas iespējas par sociālo atbalstu, kas jums pienākas. Bezdarbnieka pabalsts, slimības nauda vai vietējās pašvaldības sociālais atbalsts palīdzēs īslaicīgas krīzes mazināšanai. Potenciālos pabalsta apmērus iespējams aprēķināt Swedbank Finanšu institūta izstrādātajos kalkulatoros https://blog.swedbank.lv/kalkulatori
7. Izmantojiet attālinātās iespējas mācīties un papildināt savas prasmes kā finanšu pārvaldības, tā arī profesionālajā jomā. Digitālās un audio grāmatas, tiešsaistes kursi, grāmatu apskatu video internetā – tie ir tikai daži piemēri, ar kuru starpniecību iedvesmoties gudri pārstrukturēt savu ikdienu, paskatīties uz lietām no cita skatupunkta un tikt galā ar sarežģījumiem. Pašiniciatīvai un uzņēmībai šajā gadījumā ir būtiska loma.