Ministrs arī uzsvēra, ka jebkādu vājuma pazīmju izrādīšana vai nu Ukrainā, vai pašas NATO teritorijā vienīgi iedrošinās Krieviju.
«Ukrainai jāuzvar, tik vienkārši, bet Krievijai ir jāzaudē. Citas izejas no šī [kara] nav,» ierodoties NATO galvenajā mītnē uz ministru sanāksmes otrās dienas sēdi, žurnālistiem Briselē norādīja Pabriks.
«Ja tas būs citādi, mēs vienkārši pamudināsim (..) Krieviju tuvākajos gados uz kādām līdzīgām darbībām, taču mēs to nevēlamies, jo Baltijas valstis citiem izmaksājušas pusdienas, bet mēs vairs to negribam,» izteicās ministrs.
Latvijas pozīciju atbalsta arī Lietuva un Igaunija.
Tūlīt pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā NATO uz savu austrumu flangu, tostarp uz Baltijas valstīm, nosūtīja papildu kontingentu – gan karavīrus, gan kuģus, gan lidmašīnas. Turklāt alianses dalībvalstis tiešā NATO pakļautībā nodevušas 40 000 vīru.
Samitā, kas paredzēts no 29. līdz 30.jūnijam Madridē, plānots apspriest ilgtermiņa reakciju uz drošības situācijas pasliktināšanos, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.
Pabriks norādīja, ka Baltijas valstis vēlas plānošanas un komandstruktūras uzlabošanu, kā arī dažādas kara tehnikas preventīvu izvietošanu to teritorijās, lai krīzes gadījumā nebūtu jāgaida uz to piegādi.