Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Savukārt šī gada 1.ceturksnī par bojājumiem infrastruktūras objektiem vai to bojāeju, izmaksāti jau 663 tūkstoši EUR.
“Gan apdrošinātāju pieņemto lēmumu skaits, gan izmaksāto atlīdzību apmērs gadu no gada pieaug, kas lielākoties saistīts ar faktu, ka daudzi infrastruktūras objekti aprīkoti ar video novērošanas kamerām, kas ļauj atklāt CSNg arī gadījumos, ja vainīgais transportlīdzeklis pametis notikuma vietu,” stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk – LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
2019.gadā kopējais OCTA atlīdzību apmērs par ceļa, ceļa būvju, ēku bojājumiem vai to bojāeju bija 2,24 miljoni EUR. Tas ir gandrīz divkārt vairāk nekā 2015.gadā, kad tika izmaksāti 1,29 miljoni EUR.
Arī apdrošinātāju pieņemto lēmumu skaits par atlīdzību izmaksu saistībā ar infrastruktūras objektu bojājumiem aug strauji – ja 2015.gadā tie bija 985, tad 2019.gadā – jau 1549 lēmumi.
Pēdējos piecos gados lielākā OCTA atlīdzība par ceļa, ceļa būvju, ēku bojājumiem vai to bojāeju izmaksāta 2018.gadā un bija 943 tūkstoši EUR. Minētais ceļu satiksmes negadījums noticis ārvalstīs un tajā bijis iesaistīts Latvijā reģistrēts transportlīdzeklis. Savukārt par Latvijā notikuša CSNg rezultātā radītajiem zaudējumiem infrastruktūras objektiem, lielākā OCTA atlīdzība izmaksāta pērn – 62 tūkstoši EUR.
Šī gada februārī LTAB rīkotajā diskusijā par CSNg skaita pieaugumu publiskajās autostāvvietās, vairāku tirdzniecības centru pārstāvji norādīja, ka aptuveni 90% no transportlīdzekļiem, kas izraisa CSNg lielveikalu stāvvietās, pamet notikuma vietu. Tikmēr Valsts policijas statistika liecina, ka 70% no šādiem gadījumiem tiek atklāti, ja publiskajos objektos ir izvietotas video novērošanas kameras.
“Minētā statistika liecina, ka transportlīdzekļu vadītājiem jāapzinās savas rīcības sekas, kas var rasties, ja bojāto infrastruktūras objektu īpašnieks vērsīsies policijā un pēc tam pie apdrošinātājiem, lai saņemtu atlīdzību par bojājumu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Savukārt vainīgais transportlīdzekļa vadītājs, ja būs pametis notikuma vietu, neziņojot par to policijai, saņems pretenziju ar lūgumu atlīdzināt zaudējumus,” brīdina J.Abāšins, piebilstot, ka aizvien vairāk publiskās infrastruktūras objekti tiek aprīkoti ar video novērošanas kamerām, kas ļauj identificēt CSNg un tos izraisījušos transportlīdzekļus.
