Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pavasarī un līdz pat jūnija vidum autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Tad paaugstinās risks nonākt sadursmē ar kādu no Latvijas savvaļas dzīvniekiem. Valsts meža dienesta atbildīgais medību jomā Valters Lūsis skaidroja, ka šajā laikā savvaļas dzīvniekiem dzimst mazuļi un jaunās ģimenes dodas meklēt savu vietu vidē:
“Maija mēnesis ir tas visbīstamākais. Tad vairāk pārvietojas tieši aļņi, un viņi tomēr ir lieli. Alnis var, kā saka… Ir precedenti, kad cilvēki ir zaudējuši dzīvību, autotransportam saduroties ar alni.”
Lūsis stāstīja, ka otrs aktīvākais periods savvaļas dzīvniekiem ir rudens un ziema, kad tie regulāri pārvietojas uz savām barošanas vietām. Un jo īpaši aktīvi zvēri ir rīta pusē un līdz ar krēslas iestāšanos.
Valsts meža dienests gadā fiksē vidēji 2500 – 2800 autotransporta sadursmes ar savvaļas dzīvniekiem un 80% šo nelaimes gadījumu ir iesaistītas stirnas.
Faktiskais negadījumu skaits gan viennozīmīgi ir lielāks, sprieda Lūsis:
“Tas [iepriekš minētais skaits] ir, par ko mēs uzzinām. Ja katrs brauc pa šoseju, tad [var] apskatīties, pieņemsim, kā izskatās šoseja, cik daudz vietās var konstatēt, ka ir notikusi sadursme ar dzīvnieku.”
Pēc dienestā pieejamās informācijas, aptuveni 20% negadījumu, kas saistīti ar savvaļas dzīvniekiem tiek reģistrēti Pierīgā. Tas tāpēc, ka tieši tur ir intensīvāka satiksme. Lūsis arī stāstīja, ka ap Rīgu, Vidzemē un Latgalē visbiežāk tiek notriekti aļņi, bet Ventspilī – staltbrieži.
Sadursme ar savvaļas dzīvnieku uz ceļa braucamās daļas tiek uzskatīta par ceļu satiksmes negadījumu, par kuru jāziņo Valsts policijai, zvanot uz tālruni 110. Lūsis gan piebilda, ka normatīvi to neuzliek par pienākumu, tāpēc daļa autovadītāju par to, iespējams neziņo, taču šī informācija ir būtiska Valsts meža dienestam:
“Mums kā Valsts meža dienestam interesē šī informācija par šiem visiem gadījumiem tieši no populācijas, kas ir medījami [dzīvnieki]. Mums interesē šis gadījumu skaits, lai apjaustu tos apjomus, kādi dzīvnieki iet bojā ceļu satiksmes negadījumos.”
Viņš arī pauda, ka informācija par sadursmēm ar savvaļas dzīvniekiem ir būtiska ceļu uzturētājiem, kuri, to saņemot un apkopojot, var lemt kurās vietās uz autoceļiem uzstādīt žogus vai brīdinājuma zīmes, kas liecina, ka tur bieži pārvietojas dzīvnieki.
Atbildīgās iestādes gan ne vienmēr var ātri sazvanīt, tāpēc nupat šādiem gadījumiem izstrādāta arī lietotne “Mednis”.
“Tur arī viena no funkcionalitātēm ir ziņošana par bojāgājušiem dzīvniekiem. Tas ir, manā skatījumā, ērti un ātri. Un mēs arī uzreiz operatīvi saņemam [informāciju] par šo faktu,” klāstīja eksperts.
Precīza informācija šādu satiksmes negadījumu skaitam nav zināma. Skaidrs ir tikai tas, ka sadursmes ar savvaļas dzīvniekiem kļūst aizvien biežākas.
Tā piemēram, Valsts policijas apkopotā informācija liecina, ka šādu negadījumu skaits gadu no gada aug un 2021.gadā tie bija 648.
Tikmēr Latvijas Apdrošinātāju asociācija atbildēja, ka regulāri detalizētu statistiku par sadursmēm ar meža dzīvniekiem neapkopo, taču esošie dati un aptuvenas aplēses par pēdējiem gadiem liecina, ka negadījumu skaits, kuros iesaistīti meža dzīvnieki, un zaudējumu apjoms no gada uz gadu pieaug. 2021.gadā pieteikto apdrošināšanas gadījumu skaits pārsniedza 4 tūkstošus un izmaksāto atlīdzību apjoms pārsniedza 7 miljonus eiro.
Meža zvēru nodarītos zaudējumus transportlīdzeklim sedz sauszemes transportlīdzekļu jeb KASKO apdrošināšana.
Apdrošinātāji gan vērtē, ka oficiālā statistika ir nepilnīga, jo autovadītāji, kuriem nav KASKO apdrošināšanas, baidoties no sekām vai necerot saņemt apdrošināšanas atlīdzību, par šiem satiksmes negadījumiem Valsts policijai, visticamāk, neziņo.
Notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst. Par tā savākšanu ir atbildīga tā pašvaldība, kuras teritorijā negadījums ir noticis. Tai arī būtu jārisina situācija, kad notriektais dzīvnieks vēl izrāda dzīvības pazīmes.
