Trešā daļa velosipēdistu (28 %) atzīst, ka bīstamu situāciju izraisījusi pašu neuzmanība un nekoncentrēšanās uz ceļu. Desmitā daļa (11 %) velosipēdistu brauciena laikā ir lietojuši mobilo tālruni, un tikpat daudzi velobraucēji nav aprīkojuši velosipēdu ar lukturiem vai atstarotājiem braukšanai diennakts tumšajā laikā. 6 % velosipēdu vadītāju atzīstas, ka ir pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā radusies avārijas situācija.
Velosipēdisti kā savus biežāk pieļautos noteikumu pārkāpumus norāda pagrieziena nerādīšanu (67 %), strauju uzgriešanos uz gājēju pārejām (47 %), lukturu vai atstarotāju nelietošanu tumsā (42 %), braukšanu pa brauktuvi vietās, kur blakus ir velojoslas vai veloceļš (41 %), kā arī aklās zonas principu neievērošanu (37 %).
Kā otru izplatītāko bīstamu situāciju cēloni velobraucēji min autobraucēju neuzmanību.
Visbiežāk kritiskas situācijas izraisa apdzīšanas manevrs, neievērojot drošu intervālu (77 %) un situācijas, kad autovadītājs nepalaiž velosipēdistus vietās, kur velobraucējiem ir priekšroka (74 %). 65 % velosipēdistu ir bijusi situācija, ka autovadītāji viņiem aizšķērsojuši ceļu, veicot pagrieziena manevru un neparādot pagrieziena signālu. Tikpat liels skaits (65 %) velosipēdistu saskārušies ar autovadītājiem, kuri brauc vai apstājas uz velosipēdiem paredzētās ceļa infrastruktūras (velojoslām, veloceliņiem).
“Pārvietošanos ar velosipēdu vasaras sezonā cilvēki izmanto gan ikdienā, gan atpūtā, tāpēc aicinām ikvienu atsvaidzināt ceļu satiksmes noteikumu zināšanas, kā arī respektēt citam citu ceļu satiksmes telpā. Būtiski arī pārliecināties, ka uz ceļa mūs redz, ļaut citiem saprast mūsu nodomus, veicot manevrus, kā arī prognozēt citu satiksmes dalībnieku iespējamo rīcību,” aicina CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.