Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vispiesārņotākās pludmales tāpat kā pagājušajā gadā arī šosezon ir Jūrmalas pilsētā, kur akcijas aktīvisti uzskaitīja 950 atkritumu vienības katros 100 pludmales metros, savukārt tīrākās pludmales atrodas Talsu novadā, kur konstatētas 149 atkritumu vienības 100 pludmales metros. Šogad tīrāko pludmaļu saraksts ir papildināts ar vienu pludmali, kopumā to skaitam sasniedzot sešas, tomēr neviena no pludmalēm vēl joprojām neatbilst Eiropas Savienības (ES) Labas jūras vides stāvokļa kritērijiem, atzīmē kampaņas «Mana jūra» rīkotāji.
Ventspils novada Miķeļtorņa pludmalē, kas atzīta par vistīrāko, akcijas aktīvisti saskaitīja 41 atkritumu vienību 100 metros. Savukārt par šī gada vispiesārņotāko individuālo pludmali atzīta Lielupes pludmale Jūrmalā, kur 100 metros pludmales tika konstatētas 1400 atkritumu vienības.
Netīrāko pludmaļu saraksta augšgalā ierindojusies arī Jūrmalas Majoru pludmale ar 1008 atkritumu vienībām,
Daugavgrīvas pludmale Rīgā ar 970 vienībām, Liepājas Karostas pludmalē ar 862 atkritumu vienībām un Liepājas centra pludmale, kur tika saskaitītas 754 atkritumu vienības 100 metros. Šīs ir vienas no populārākajām pludmalēm Latvijā ar vislielāko apmeklētāju skaitu.
No kopējā atkritumu daudzuma 75,9% veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli. 8,4% atkritumu ir papīra un kartona iepakojumi, savukārt metāla atkritumi veido 4,8%. Atkritumu veidu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi, kas veido 32,6% no visiem atkritumiem. Kampaņas «Mana jūra» 30 dienu ekspedīcijā veikti 44 jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi ar vairāk nekā 550 brīvprātīgo dalībnieku iesaisti.
Latvijas piekrastes pludmalēs vidēji katros 100 metros tiek atrastas 334 atkritumu vienības, savukārt katrā pludmalē tiek identificēti vidēji 36 dažādi atkritumu veidi, liecina monitoringa dati. Tas nozīmē, ka piesārņojuma līmenis ir samazinājies par 11%, salīdzinot ar 2023.gadu, kad 100 metros pludmales tika konstatētas 375 atkritumu vienības. «Mana jūra» dibinātājs un Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme uzsver, ka
vēl ir daudz darāmā, lai Latvijas piekraste pietuvotos labas jūras vides stāvokļa mērķiem.
«Lai gan vietējā līmenī šosezon ieviesti uzlabojumi, redzamais piesārņojuma samazinājums galvenokārt ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanas normām aprites ekonomikas veicināšanā un plastmasas piesārņojuma samazināšanā, nevis ar Latvijā īstenotajām rīcībām,» paudis Ulme.
Ulme aicina pašvaldības drosmīgāk pārņemt atkritumu piekrastes apsaimniekošanas labās prakses piemērus, kā arī atbildīgajām institūcijām valsts līmenī īstenot vides likumdošanu pēc būtības, nevis tikai formāli īstenojot prasības.
