Likumā noteikti trīs gadījumi agresīvai pret citu personu vērstai uzvedībai, kas traucē tās mieru. Viens gadījums būs draudi radīt kaitējumu personas vai tās tuvinieku veselībai vai dzimumneaizskaramībai, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti.
Otrs gadījums ir personas mantisko interešu apdraudējums, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti. Kā trešais gadījums minēta personas uzmācīga vajāšana, kas izpaužas kā personas izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga un traucējoša saziņa ar šo personu.
Par jebkuru no šiem pārkāpumiem noteikts naudas sodu no 70 līdz 500 eiro.
Citi lasa
Tāpat pieņemta iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) jau iepriekšējā lasījumā piedāvātā norma, precizējot jau spēkā esošu administratīvā soda normu, ka sabiedriskās kārtības traucēšana attiecas arī uz vienas personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu.
Līdz šim likumā bija noteikts, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personu mieru, iestāžu, komersantu vai citu institūciju darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību (sīkais huligānisms), piemēro naudas sodu no 70 līdz 500 eiro. Golubeva rosināja precizēt šo normu, to attiecinot arī uz vienas personas mieru.
Iepriekš Juridiskās komisijas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve Jolanta Laura pauda atbalstu šodien pieņemtajam precizējumam, reizē norādot, ka TM vienmēr uzskatījusi, ka šī norma jau attiecas arī uz vienas personas miera traucēšanu.
Tāpat likumā atjaunota Valsts valodas centra (VVC) jurisdikcija piemērot sodu par par informācijas nesniegšanu valsts valodā Latvijā ražoto preču etiķetēs, preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos un vairākos citos gadījumos. Jau iepriekš VVC pārziņā bija šī joma, bet no likuma tas bijis «pazudis» tehniskas kļūdas dēļ.