Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iedzīvotāju atsaucība bija ļoti liela un, lai arī pieaug apzinība, auto īpašnieki reizē atzīst, ka riepu nodošana ikdienā ir apgrūtinoša, kā arī būtiski pietrūkst informācijas par to. AJ Power Recycling vadītāja Solveiga Grīsle skaidro nolietoto riepu problemātiku un to kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.
Gada sākumā AJ Power Recycling veiktās aptaujas ietvaros tika konstatēts, ka 40% autovadītāju īpašumā atrodas nolietotas riepas, kuras nepieciešams utilizēt, taču tas nav izdarīts.
Vispopulārākais iemesls, kādēļ autovadītāji vecās riepas patur savā īpašumā,– tuvumā nav riepu nodošanas punkta.
Lielu lomu spēlē arī nevēlēšanās maksāt par riepu nodošanu, turklāt satraucošs ir fakts, ka puse aptaujāto norādījuši, ka nemaz nezina vai arī nav pārliecināti, kur to iespējams izdarīt.
“Iespējas, kā atbrīvoties no nolietotajām auto riepām, ir dažādas. Vairums autovadītāju šobrīd atzīst, ka izmanto iespēju no lietotajām riepām atbrīvoties autoservisā, kad tiek veikta jauno riepu maiņa, kas ir parocīgs un dabai draudzīgs veids, taču, kā atzīst Valsts vides dienests (VVD), šajā jomā vēl ir nepieciešami uzlabojumi – VVD veiktajās pārbaudēs dažādas neatbilstības konstatētas vismaz 40% pārbaudīto uzņēmumu.
Savukārt, ceturtdaļa autovadītāju izmanto iespēju riepas nodot atkritumu šķirošanas laukumos (eko laukumos) vai specializētajos riepu savākšanas laukumos. Taču tikai 20% aptaujāto autovadītāju uzskata, ka riepu nodošanas punkti Latvijā ir pietiekami pieejami,” stāsta Grīsle.
Šobrīd Latvijā nodot nolietotās riepas ir iespējams: šķirošanas laukumos, kuros to ir iespējams izdarīt par samaksu (vidēji 1–3 EUR robežās par riepu), bet atsevišķās pašvaldībās arī bez maksas – speciālos riepu nodošanas laukumos, kā arī autoservisos.
Lielākā daļa autovadītāju atklāj, ka jaunu riepu komplektu iegādājas reizi 2 līdz 3 gados, un, ņemot vērā, ka Latvijā ir reģistrēts gandrīz miljons spēkratu, nolietoto riepu apjomi turpina augt. Latvijā ik gadu tiek realizētas tikai aptuveni 20 000 tonnas riepu, bet tiek lēsts, ka šobrīd nepārstrādāto nolietoto riepu daudzums valstī pārsniedz pat 100 tūkstošus tonnu.
Akcijas laikā aptaujājot tās dalībniekus par to, kur ikdienā riepas tiek uzglabātas, pieredzes ir dažādas – autovadītāji riepas noglabā gan ārā – pagalmā, gan uz balkona, bēniņos vai pagrabā, bet visi pārliecinoši apstiprina, ka riepu ilgstoša uzglabāšana ir apgrūtinoša.
“Joprojām ir autovadītāji, kas vecās riepas izmet dabā vai sadedzina. Tas ir videi bīstami un sodāmi – par nelegālu atkritumu izmešanu mežā sods fiziskajām personām ir 70–700 eiro, juridiskajām personām 350–2900 eiro. Iespējama arī pārkāpuma izdarīšanai izmantotā transportlīdzekļa konfiskācija,” skaidro S.Grīsle.
Dabā izmestās riepas sadalās aptuveni 50–80 gadu laikā, taču izskalošanās rezultātā apkārtējā vidē nonāk riepās esošās ķīmiskās vielas, kas nereti ir kancerogēnas. Arī pēc riepu savākšanas toksiskās daļiņas saglabājas augsnē, un, piemēram, ieplūstot gruntsūdeņos, tās var nonākt ikvienas dzīvas būtnes, tai skaitā cilvēka, organismā.
Arī riepu degšanas rezultātā radītais piesārņojums ir ārkārtīgi kaitīgs – tām degot izdalās oglekļa dioksīds, oglekļa monoksīds, sēra oksīdi, cietās daļiņas, benzpirēns, dioksīni, furāni un polihlorbifenili, kā arī smagie metāli, kas īstermiņā var radīt elpceļu kairinājumu un alerģiskas reakcijas, bet ilgtermiņā var palielināt sirds un asinsvadu slimību un onkoloģisko slimību risku.
Lai videi draudzīgi atbrīvotos no nolietotajām riepām, iedzīvotāji ir aicināti tās nodot autoservisos, kas saņēmuši VVD C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu, vai arī specializētajos riepu nodošanas punktos.
