Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Simbolizē Pāvela dzīvi
«Šī pieminekļa idejas galvenais autors nenoliedzami ir Ingus (Pāvela Rebenoka draugs veterinārārsts Ingus Balandins – PDz), mēs pārējie palīdzējām vien ar detaļām, izvēlējāmies burtus un citus sīkumus. Par materiāla izvēli uzreiz bija skaidrs – tas būs stikls. No šāda materiāla veidots arī Valērija Maligina piemiņas akmens Asaru kapsētā,» stāsta jurists un tuvs Pāvela draugs Mārtiņš Krieķis.
Uz apkārtesošo melno kapu plākšņu fona stikla grāmata izceļas, to var pamanīt jau no tālienes. «Kad spīd rīta saule un tās stari izgaismo zelta burtus, tas izskatās pasakaini,» teic Krieķis.
«Pāvels mīlēja grāmatas. Viņam bija milzīga bibliotēka. Viņš teju katru dienu pirka vienu vai divas grāmatas. No stikla veidotā grāmata ir atvērta tieši pusē, jo Pāvels faktiski nodzīvoja tikai pusi dzīves, un Ingus izdomāja, kas tas būtu simbolisks moments. Savukārt zelta burti vēstī, ka Pāvelam dzīves laikā patika skaistas lietas un šiks,» pieminekļa ideju skaidro viņš.
Grāmatu mednieks
Rebenoks grāmatas pircis par dažādām tēmām. «Kad braucām ar viņu uz Maskavu, Sanktpēterburgu vai Londonu, Pāvelam vienmēr līdzi bija viens tukšs čemodāns, ko piepildīja ar grāmatām. Nopirktās grāmatas tālāk lasīt nevienam nedeva. Tas tāds privāts jautājums, jo grāmatās veica dažādas atzīmes, lika iekšā zīmītes, cik tālu ir izlasījis,» atceras Krieķis.
Pēdējā grāmata, kuru Pāvels tā arī nepabeidza lasīt, bijusi Техника переговоров.
«Vispār tas bija interesanti, kā mēs ar Pāvelu pirkām grāmatas. Staigājām pa vienu grāmatnīcu, un, ja viņš ieraudzīja, ka esmu nopircis kādu grāmatu, arī aizgāja un nopirka tādu pašu. Līdzīgi rīkojos arī es. Pēdējo reizi kopā bijām Sanktpēterburgā, es paņēmu divas grāmatas, un viena no tām veikalā bija pēdējā. Pāvels tik ilgi spīdzināja pārdevēju, kamēr viņa noliktavā sameklēja arī viņam tādu grāmatu,» atceras Krieķis. Tagad Pāvela Rebenoka plašā bibliotēka ir Ingus gādībā.
Tuvākie sapulcējas kapos
Pirms gada advokāts Pāvels Rebenoks kuplā draugu un radu lokā atzīmēja 40. jubileju. Un, lai gan daudzi viņam teica – šo gadskaitli svinēt esot slikta zīme –, Pāvels skeptiski raudzījās uz šādiem aizspriedumiem.
«Daudzi viņam teica – varbūt tomēr nevajag? Bet Pāvels tam nepievērsa uzmanību un uzstāja, ka svinībām jānotiek. Arī es lepni atzīmēju savus 40 gadus kultūras namā, un, kā redziet, esmu sveiks un vesels. Tāpēc tas, kas notika, nav ticējuma jautājums, bet dzīves apstākļu sakritība,» saka Krieķis.
Apaļās jubilejas ballīte toreiz izdevusies jautra un sirsnīga, un neviens pat iedomāties nevarēja, ka nākamajā Pāvela dzimšanas dienā šie paši cilvēki tiksies kapos.
Pagājušajā trešdienā Pāvela tuvākie cilvēki sapulcējās Pokrova kapos. «Tas bija jauks piemiņas brīdis vistuvāko lokā. No rīta bija arī atbraukusi Pāvela mamma, bet ģimenes apstākļu dēļ nevarēja ilgāk palikt,» stāsta Krieķis. Sākotnējā doma bijusi pieminekli uzstādīt Pāvela nāves gadadienā, tomēr plāni mainījušies.
«Piemineklis bija gatavs ātrāk, tāpēc uzstādījām par godu viņa dzimšanas dienai. Domāju, Pāvela nāves gadadiena būs pēdējā, kad visi kopā vēl pasērosim. Dzīve iet uz priekšu, un jāļauj arī Pāvela dvēselei iet. Esam jau samierinājušies, ka viņa slepkavību neviens nekad neatklās, jo tas, kādā kvalitātē notiek izmeklēšana, ir zem katras kritikas. Diemžēl…» nopūšas Rebenoka draugs.
Sarīko ballīti mājā, kur notika slepkavība
Trešdienas vakarā Langstiņos bija dzirdama mūzika, un vietējie iedzīvotāji ievēroja, ka īpašumā, kur… septembrī tika nogalināts Pāvels Rebenoks, pulcējas ļaudis un valda ballītes atmosfēra. Tur bija sabraukuši Pāvela draugi, lai atzīmētu mirušā advokāta dzimšanas dienu.
«To nosvinējām nevis bēdīgā gultnē, bet jautri – ar sarunām un dziesmām. Tā, kā Pāvelam būtu paticis. Sēdējām dārzā, sanākušajiem dziedāja Roberto Meloni, un vakara izskaņā mēs simboliski palaidām gaisā baltus balonus. Tas bija ļoti aizkustinošs brīdis,» PDz atklāj Mārtiņš Krieķis.
Ingus Balandins Langstiņu mājā, kur viņa acu priekšā notika drauga slepkavība, vairs nedzīvo, un ir plānots to pārdot.
Tomēr draugi izlēma ballīti rīkot tieši šajā vietā. «Tur notika viņa pēdējā dzimšanas diena. Tāpēc nolēmām sarīkot līdzīgu pasākumu arī šogad. Lai arī fiziski Pāvela nebija mums līdzās, bija jūtama viņa klātbūtne,» saka Mārtiņš.
