Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lietuvā būs četras kategorijas
Lietuvā 2025. gada 1. janvārī ienākumu nodokļa likumā spēkā stāsies grozījumi, kuri ierobežos PVN atmaksu. Tas attieksies arī izdevumiem par vieglo transportlīdzekļu iegādi un nomu. Maksimālā atgūstamā summa būs atkarīga no konkrētā modeļa oglekļa dioksīda emisijas, tāpēc transportlīdzekļi tiks iedalīti četrās kategorijās:
- uzņēmumi, kas iegādājas bezizmešu auto (ko darbina akumulatorā uzkrāta elektrība vai ūdeņraža elementi), varēs atgūt līdz 75 000 eiro;
- par automobiļiem, kas rada līdz 130 g/km CO₂ emisiju, uzņēmumi varēs atgūt līdz 50 000 eiro;
- automašīnām ar izmešiem 130–200 g/km atgūstamā summa nebūs augstāka par 25 000 eiro;
- transportlīdzekļi, kuru emisija pārsniegs 200 g/km, varēs pretendēt tikai uz summu līdz 10 000 eiro.
Iepriekš šādi ierobežojumi PVN atmaksai par vieglo auto iegādi netika piemēroti. Kopumā šo izmaiņu mērķis ir ne tikai palielināt valsts ieņēmumus, bet arī tuvināt Eiropas zaļā kursa mērķus. Iecerēts, ka šī sistēma stimulēs uzņēmumus paplašināt savu autoparku ar videi draudzīgāku transportu.
Jāteic gan, ka šīs izmaiņas neietekmēs visus uzņēmumus. Piemēram, jaunā kārtībā neattieksies uz tiem, kas iegādājas vidējas klases elektroauto vismaz ar 500 kilometru tāldarbību.
Citi lasa
Aprēķins pēc jaunās sistēmas tiks veikts, saņemot deklarāciju par iepriekšējo gadu.
Kā tas izskatās skaitļos?
Piemēram, vidējās klases kompaktais SUV Peugeot 3008 maksā no 32 500 eiro par hibrīdu, 44 300 eiro par plug-in hibrīdu un 47 500 eiro par pilnībā elektrisko modeli. Peugeot 3008 hibrīds rada vidēji 123 g/km CO₂ emisijas, tātad ieskaitāms otrajā kategorijā, un tas ļauj uzņēmumam atgūt pat 50 000 eiro. Arī plug-in hibrīds, kuram izmešu ir vēl mazāk, nonāk šajā pašā kategorijā. Tagad uz elektriskajiem transportlīdzekļiem vienkārši attieksies augstāks PVN atmaksas limits – 75 000 eiro.
Taču pastāv arī dīzeļa un benzīna modeļi – kas ar tiem?
Uzņēmumu autoparkos populārais Peugeot 308 SW universālis ar 131 ZS dīzeļdzinēju rada 131 g/km emisiju, tātad tas atrodas trešajā kategorijā. Šis modelis maksā aptuveni 29 500 eiro, un tas nozīmē, ka uzņēmumi var atgūt līdz 25 000 eiro, bet neatgūstams paliek priekšnodoklis 4500 eiro apmērā.
Līdzīgi Volkswagen Passat universālis, kas pieejams ar benzīna, hibrīda un dīzeļa dzinēju, piedāvā daļējā hibrīda sistēmu ar 150 ZS un CO₂ emisiju no 122 līdz 129 g/km. Ņemot vērā, ka šī modeļa sākumcena ir 36 300 eiro, tā pircēju maku jaunie noteikumi ietekmēs minimāli. Taču 265 ZS jaudīgā benzīna dzinēja modifikācija, kam CO₂ emisija ir 183 g/km, arī ietilpst trešajā kategorijā. Ar sākumcenu 53 280 eiro neatgūstamā summa būtu 28 280 eiro.
Passat 150 ZS dīzeļdzinējam izmeši ir 131 g/km, kas arī šo auto ieliek trešajā kategorijā. Šī modeļa sākumcena ir 48 030 eiro, tāpēc saskaņā ar jaunajiem noteikumiem neatgūstamā summa iznāk 23 030 eiro.
Kā būs Igaunijā un Latvijā?
Igaunijā no 1. janvāra tiks paaugstināts PVN, kas automātiski mainīs arī automašīnu cenu politiku. Turklāt ekspluatācijas izmaksas papildinās arī reģistrācijas maksa un vēl ikmēneša nodoklis dabai nedraudzīgām automašīnām.
Latvijā pie šādas kārtības jau esam pieraduši, tomēr arī mūsu valstī gaidāmas nodokļu izmaiņas. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma grozījumos visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes no 2025. gada paredzēts palielināt par 10%. Tāpat par 10% no 2027. gada nolemts celt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes.
Vai uzņēmumi savā ikdienā kaut ko mainīs?
Lietuvā ieviestie noteikumi var ietekmēt daļu uzņēmumus, taču, cik tas būs stimulējoši, šobrīd vēl nav skaidrs. Katra uzņēmuma situācija ir citāda, tāpēc arī lēmumi noteikti būs atšķirīgi.
«Daļa uzņēmumu īpašnieku neatkarīgi no noteikumiem arī turpmāk iegādāties tādus modeļus, kādus viņiem gribēsies, īpaši neko nekalkulējot. Taču kādu daļu šīs izmaiņas droši vien tomēr mudinās pārskatīt sava autoparka izmaksas. Kāds dos priekšroku automašīnām ar mazākiem izmešiem, bet citi, iespējams, sāks pirkt lietotu transportu,» pieļauj Guntars Pulss, žurnāla Profi Latvija galvenais redaktors un Latvijas Gada auto konkursa žūrijas biedrs.
Tāpat ir svarīgi, lai jebkura jauna sistēma būtu viegli saprotama – tikai tad tā darbosies veiksmīgi
. «Kad tiek izveidota sarežģīta kārtība, tā rada daudz neskaidrību, neapmierinātību un pat aizkaitinājumu. No kaut kā tāda vajadzētu izvairīties. Ja Latvija pārņems līdzīgu principu, tad ir svarīgi, lai gala rezultāts būtu pēc iespējas saprotamāks visām pusēm,» uzsver Guntars.
Vērtējot situāciju Igaunijā, viņš norāda, ka gaidāmā jaunā nodokļu sistēma nav novedusi pie steidzīgas jaunu auto pirkšanas šī gada pēdējos mēnešos, jo šobrīd tas būtu nedaudz izdevīgāk kā nākamgad. Sabiedrībā vēl joprojām valda nedrošība un neziņa par to, kas vispār būs kaut vai tuvākajā nākotnē. Šādu attieksmi sekmē dažādi politiskie un finansiālie faktori, un tāpēc lieli pirkumi tiek iepauzēti.
Kas attiecas uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmju paaugstināšanu Latvijā, Guntars neuzskata, ka tas tūlīt mainīs cilvēku braukšanas paradumus vai modeļa izvēli. Taču ar laiku neekoloģiskas iekšdedzes automašīnas noteikti kļūs arvien neizdevīgākas.
«Eiropas zaļais kurss virzās uz to, ka gaisu piesārņojoša auto ekspluatācija izmaksās arvien dārgāk, jo tas tiks aplikts ar aizvien bargākiem nodokļiem. Tāpat jāatgādina, ka Eiropas lielākajās pilsētās šādi auto nav gaidīti jau tagad, un par zaļo zonu tiek domāts arī Rīgas centrā. Šobrīd lielākais stimuls iegādāties ekoloģisku automašīnu ir valsts atbalsts, kas var sasniegt pat 9000 eiro. Ja šāda atbalsta mehānisma nebūtu, tad atklātos, ka zaļi domājušu cilvēku nemaz nav tik daudz, jo hibrīdus un elektroauto cilvēki lielākoties izvēlas tāpēc, ka esošajos apstākļos tas ir ekonomiski izdevīgāk, nevis zaļāk,» uzskata eksperts.
