Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pensiju otro līmeni Latvijā ieviesa 2001. gada 1. jūlijā. Kopš tā laika valsts noteiktu sociālo apdrošināšanas iemaksu daļu iegulda finanšu tirgū un uzkrāj katra otrā līmeņa dalībnieka personiskajā kontā – tas ir mūsu katra reāls naudas uzkrājums. Piedalīšanās pensiju otrajā līmenī ir obligāta visiem, kam 2001. gada 1. jūlijā vēl nebija 30 gadu – tātad tajā ir obligāti iesaistīti visi, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. Savukārt tie, kas dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam, pensiju otrajam līmenim varēja un joprojām var pievienoties brīvprātīgi.
Piedalīšanās pensiju otrajā līmenī ir obligāta visiem, kam 2001. gada 1. jūlijā vēl nebija 30 gadu – tātad tajā ir obligāti iesaistīti visi, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija.
To, esi vai neesi pensiju otrā līmeņa dalībnieks, var noskaidrot portālā www.latvija.lv vai jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) klientu apkalpošanas centrā. Gan VSAA, gan portālā, izmantojot e-pakalpojumu Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konta izraksts, var noskaidrot, cik liels ir šābrīža uzkrātais pensijas otrā līmeņa kapitāls.
Līdz šim gadam bija tā: ja cilvēks nomira pirms pensijas vecuma, viņa uzkrātais pensijas otrā līmeņa kapitāls nonāca valsts sociālās apdrošināšanas budžetā. Taču pēc būtības pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls ir cilvēka īpašums, un ir tikai loģiski, ka pats cilvēks var izvēlēties, kā ar uzkrājumu rīkoties, ja viņš aizies taisaulē un pats to pensijā saņemt nevarēs.
No šā gada Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē katra cilvēka izvēli un viņa nāves gadījumā uzkrāto naudu novirzīs atbilstoši tam, kā viņš izvēlējies.
3 izvēles iespējas
Tagad ikviens pensiju otrā līmeņa dalībnieks var izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrājumu, ja nebūs lemts nodzīvot līdz pensijai. Valsts fondēto pensiju likums paredz trīs izvēles iespējas.
1. Ieskaitīt valsts speciālajā budžetā
Izvēloties šo iespēju, viss uzkrātais otrā līmeņa kapitāls tiks ieskaitīts valsts pensijas speciālajā budžetā un to ņems vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju cilvēkiem, kas bija nelaiķa apgādībā, piemēram, bērniem. Ja apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēju nebūs, uzkrāto kapitālu izmantos pensiju izmaksai esošajiem pensionāriem.
2. Pievienot cita cilvēka pensijas otrā līmeņa kapitālam
Šajā gadījumā dienā, kad tiks reģistrēts miršanas fakts, cilvēka otrā līmeņa pensijas kapitālu pievienos viņa norādītā cilvēka pensijas kapitālam. Izvēloties šo iespēju, jāielāgo kāds nosacījums. Pārskaitīt uzkrāto pensijas otrā līmeņa kapitālu VSAA varēs tikai tādam cilvēkam, kas pats ir pensijas otrā līmeņa dalībnieks. Ja izrādīsies, ka norādītais cilvēks tāds nav, pensijas kapitālu mantos mantinieki.
3. Nodot mantojumā
Juridiski tas formulēts: mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā. Izvēloties šo iespēju, pensijas otrā līmeņa uzkrājumu varēs mantot mantinieki, ko mantojuma lietas gaitā apstiprinās zvērināts notārs. Ja mantinieks būs fiziska persona, viņš varēs izvēlēties – uzkrāto pensijas kapitāla daļu saņemt kā pārskaitījumu bankas kontā vai arī pievienot savam pensiju otrā līmeņa kapitālam. Savukārt mantinieks – juridiska persona – uzkrāto kapitālu saņems savā bankas kontā.
Tiem, kas grib savu pensijas otro līmeni atstāt mantojumā, pie notāra nav jāiet – sava izvēle jānorāda iesniegumā VSAA. Pie notāra būs jāiet mantiniekiem, lai šo uzkrājuma kapitālu saņemtu. Turklāt jāatceras, ka savu pensijas otrā līmeņa uzkrājumu nevar novēlēt tikai testamentā – ir obligāti jāraksta iesniegums VSAA. Tikai tad, ja cilvēks būs izvēlējies savu otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu atstāt mantojumā, zvērināts notārs, kārtojot mantojuma lietu, varēs iekļaut to kopējā mantojuma masā un to varēs saņemt mirušā tuvinieki.
Ja cilvēks nebūs izvēlējies, kam jānotiek ar viņa pensiju otrā līmeņa uzkrājumu, tas nonāks valsts speciālajā budžetā.
Ko izvēlēties?
Pamēģini sev vai kādam tuviniekam pajautāt: ko tu darīsi ar savu pensiju otrā līmeņa uzkrājumu? Visticamāk, lielākā daļa teiks: protams, izvēlēšanos to atstāt mantojumā! Izvēle ir katra paša ziņā, tomēr jāapsver visas iespējas, paturot prātā, ka pensijas otrā līmeņa uzkrājums būtiski ietekmē arī apgādnieka zaudējuma pensiju. Ja uzkrājums būs novēlēts mantojumā – to apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinā neietvers. Tāpēc cilvēkam, kam ir apgādājamie, iespējams, sākotnēji ir gudrāk izvēlēties savu uzkrājumu atstāt speciālajā budžetā, pēc gadiem to var izvēlēties pievienot kāda cita cilvēka pensijas uzkrājumam un tikai tad – atstāt mantojumā.
Pensijas otrā līmeņa kapitāla nākotni var mainīt, kad un cik vien reizes vēlas. Ja cilvēks līdz pensijas vecumam aizies taisaulē, VSAA ņems vērā tikai cilvēka pēdējo izvēli.
Kā reģistrēt savu izvēli?
Lai norādītu savu izvēli, jāraksta iesniegums VSAA. To var iesniegt elektroniski portālā www.latvija.lv, izvēloties iesniegumu Par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms vecuma pensijas piešķiršanas. Tāpat savu izvēli var apstiprināt, nosūtot ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu uz e-pasta adresi [email protected] vai arī klātienē jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā vai Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā.
Kā VSAA aprēķinās nododamo uzkrāto kapitālu?
Pievienojot uzkrāto otrā līmeņa pensijas kapitālu kāda cita cilvēka pensijai vai nododot to mantojumā, VSAA aprēķinātā summa veidosies šādi: 80% no otrā līmeņa kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim, un 100% no otrā līmeņa kapitāla, kas uzkrāts no 2020. gada 1. janvāra.
Ja cilvēka pensiju otrā līmeņa uzkrājums viņa nāves dienā nesasniegs 35% no valsts sociālā nodrošināja pabalsta apmēra, to nepievienos cita cilvēka pensijai un nevarēs atstāt mantojumā. 2020. gadā 35% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta būs 22,41 eiro.
