Mani vienkārši gribēja patriekt
Pirms četriem gadiem aktrise Dana Bjorka kļuva par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktori, un kopš tā laika Daņilam Solovjovam tur dzīves vairs neesot bijis. Aktieris, kurš šajā teātrī nostrādājis gandrīz 10 gadus, uzskata – direktorei esot personiskas antipātijas, tāpēc centusies no viņa atbrīvoties.
«Ilgi cietu, klusēju un cerēju uz pārmaiņām, taču 2018. gada rudenī mani piespieda parakstīt neizdevīgu vienošanos – darba līguma pielikumu,» PDz stāsta Solovjovs. «Tas vairs nebija beztermiņa darba līgums, un algu man samazināja, šķiet, par 190 eiro. Arī lomas jaunajās izrādēs netika dotas. Bjorka vienkārši gribēja mani patriekt,» uzskata viņš.
«Toreiz Dana sacīja – ja neparakstīšu līgumu, mani atlaidīs. Tiesā Dana apgalvo, ka es pats esot piedāvājis šo vienošanos.»
Aktiera juriste atlaišanas lietā esot saskatījusi 13 pārkāpumus, un jau ilgāku laiku Solovjovs tiesājas ar Rīgas Krievu teātri par atjaunošanu darbā. Pirmajā tiesas sēdē tika piedāvāts strīdu atrisināt mediācijas ceļā, un Solovjovam izmaksāt summu divu algu apmērā. «Es teicu, ka nedevos uz tiesu naudas dēļ. Gribu, lai taisnība ņemtu virsroku, jo mani atlaida nelikumīgi,» uzskata aktieris. Šobrīd aktieris ir bezdarbnieks, un pabalsta izmaksas laiks jau beidzies.
«Mani iekrājumi jau iet uz beigām, un šobrīd ir diezgan grūti. Ir gabaldarbi, piemēram, neliela loma seriālā Nemīlētie: Svešie. Un vēl gandrīz katru mēnesi man palīdz bijušie kolēģi, kas sametas, lai man būtu iztikšanai,» neslēpj Daņila.
Tāpēc viņš neatmet cerību, ka reiz atgriezīsies bijušajā darbavietā. Tas, ka atkal nāksies strādāt kopā ar Danu Bjorku, viņu nebiedē. «Kā aktieris es pat mīlas ainas varētu kopā ar Danu nospēlēt,» piebilst viņš.
Šis nav viņas privātais teātris!
Daņila atceras – sākumā teātra administrāciju nav apmierinājusi viņa zemā kvalifikācija, un solīts palīdzēt to celt. «Tas gan nenotika. 2019. gadā es izturēju atlasi un piedalījos augsta līmeņa Krievijas teātra darbinieku savienības starptautiskajā vasaras skolā. Kuru katru tur neņemtu! Teātrī trīs reizes sniedzu dokumentus par šo papildizglītību, bet vadība tos ignorēja,» stāsta Solovjovs.
Aktieris arī uzskata, ka Bjorka rīkojas nepareizi, pildot gan teātra direktores, gan aktrises pienākumus. «Šis nav viņas privātais teātris! Stājoties amatā, viņa mums zvērēja, ka nepiedalīsies jaunajās izrādēs, bet šis interešu konflikts turpinās,» neapmierināts ir Daņila.
Viņš saka – neesot vienīgais, kuram pēc Bjorkas stāšanās augstajā amatā teātrī klājies plāni. Kāds aktieris esot padevies pats, aizgājis no teātra un tagad strādājot informācijas tehnoloģiju jomā, cits ticis atlaists, jo it kā rakstījis satīriskas pasakas sociālajos tīklos. Teātra direktore tajās esot atpazinusi sevi, jutusies aizskarta un paudusi, ka šādi sacerējumi graujot teātra reputāciju. «Tajā pašā laikā cits šī teātra aktieris drīkst feisbukā pat lamāties, tas teātra reputāciju negrauj,» pasmaida Daņila.
Tiesājas gan pats, gan kolēģis
Nākamā tiesa sēde Solovjovam būšot 3. februārī. Jau pirms kāda laika tiesā nonākusi vēl viena šī teātra aktiera – Jevgeņija Korņeva – lieta. Korņevu pārstāv Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja juriste Dace Kaminska. Sarunā ar PDz Kaminska atzina – iepazinusies gan ar Solovjova, gan Korņeva bēdu stāstiem, un viņas praksē šis esot vēl nebijis gadījums.
«Biju pārsteigta – vai tā vispār mēdz būt!? Kādu faktiski atlaiž par to, ka viņš raksta pasakas feisbukā dažiem simtiem savu draugu. Rīgas Krievu teātris ir finansēts no valsts līdzekļiem, nodokļu maksātāju naudas. Šie līdzekļi būtu jāizlieto izrāžu veidošanā, nevis tiesu procesos, algojot vienu no dārgākajiem juristiem,» pauž Kaminska. Viņa norāda, ka Bjorkas konflikts ar Korņevu esot radies uz skatuves, kad teātra direktore pildījusi aktrises pienākumus. «Ja viņa rīkotos ētiski un kā teātra direktore nespēlētu uz skatuves, šāda situācija nerastos. Pēc likuma gan teātra direktorei nav aizliegts sev iedalīt lomas,» atzīst juriste.
Dana Bjorka PDz norāda: «Ja notiek tiesvedība, vispārpieņemta un loģiska prakse ir neizpaust informāciju pirms tiesas gala sprieduma. Varu tikai teikt, ka visas Krievu teātra darbības ir balstītas Latvijas Republikas normatīvajos aktos, darba līgumā, kā arī vispārējos priekšstatos par ētiku, koleģialitāti un savstarpēju cieņu.»