Pirms diviem gadu desmitiem auto ar augstāku klīrensu iegādājās tikai tie, kuru ceļš ikdienā veda pāri šķēršļiem, brangākiem par ātrumvaļņiem. Šie modeļi jau rūpnīcā tika pielāgoti braukšanai pa bezceļu, tāpēc komforta, ekonomiskuma un vadāmības ziņā tie nekādā ziņā nebija salīdzināmi ar tradicionālajiem auto, kas atradās tuvāk zemei.
Situācija sāka mainīties gadsimtu mijā, kad apvidniekus, piemēram, Land Rover, Toyota Land Cruiser un Nissan Patrol, sāka iegādāties ģimenes. Taču tie neveda savus īpašniekus uz medībām un pa sarežģītu apvidu, ģimenes ar šiem auto atvases veda uz skolu un bērnudārzu. Laikmetā, kad drošības spilveni bija automašīnu drošības virsotne, valdīja uzskats, ka lielāks un smagāks transportlīdzeklis ir drošāks.
Tā nu pieprasījums pēc īstajiem SUV joprojām saglabājās pietiekami augsts, bet to lietojums jau bija mainījies. Šai brīdī tirgum pievienojās jauni spēlētāji, kas iepriekš šim segmentam nebija pievērsušies. Jaunpienācēji sāka ražot modeļus, ar kuriem ērtāk bija braukt pa asfaltu. Ievērojamu popularitāti uzreiz guva tādi premium SUV kā BMW X5 un Porsche Cayenne. Drīz vien situētie sabiedrības locekļi savus ģimenes universāļus nomainīja tieši pret šiem SUV.
Uzdrīkstēšanās, kas mainīja tirgu
Šī gadsimta sākumā Nissan ļāvās avantūrai – sāka ražot augstāku kompakto hečbeku, kas līdzinājās nelielam SUV. Qashqai ātri kļuva par hitu un pārņēma visu pasauli. Protams, tā vadāmība nebija kā ierastajiem hečbekiem, tādiem kā Volkswagen Golf, taču arī par pilnvērtīgu SUV to vairs saukt nevarēja. Cilvēkiem patika augstā sēdpozīcija un augstāka virsbūve – tas bija kā vienlīdzības zīme ar lielāku drošību.
Ja aplūkojam šībrīža situāciju, tad kompaktie krosoveri un apvidus auto ir vieni no vislabāk pārdotajiem modeļiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā. Tie pat nemēģina pretendēt uz apvidus braukšanu, jo daudzi nekad pat nav bijuši pieejami ar pilnpiedziņu.
Popularitāti nosaka nevis krosovera caurgājība, bet gan dizains, tehnoloģijas un praktiskums. Kurš gan būtu domājis, ka ekstravagantais priekšpiedziņas Peugeot 3008 kļūs par vienu no iekārotākajiem modeļiem Eiropā?
Robežas ir gandrīz izzudušas
«Krosoveru un SUV tirgus ir attīstījies likumsakarīgi. Pirms divām desmitgadēm ražotajiem pilsētas SUV bija dažādi trūkumi, saistīti tieši ar augstāku virsbūvi un smaguma centru. Pie trūkumiem var minēt arī lielāku degvielas patēriņu, skaļāku troksni salonā un ne pārāk smalki noregulētu balstiekārtu, tāpēc nācās meklēt kompromisu starp komfortu un vadāmību. Tas viss ļāva saglabāt popularitāti tradicionālajiem virsbūves tipiem – sedanam, universālim un hečbekam. Tagad situācija ir mainījusies. Krosoveri uz ceļa uzvedas krietni patīkamāk, gluži kā hečbeki. Protams, fizikas likumus apmānīt nav iespējams, taču kompromisu ir krietni mazāk,» stāsta žurnāla Profi Latvija galvenais redaktors Guntars Pulss.
Tehniskie uzlabojumi sekmējuši krosoveru evolūciju. To vadāmība un veiktspēja vairs būtiski neatšķiras no zemākām automašīnām. Rezultātā šobrīd pircēji labprātāk izvēlas krosoverus, nevis universāļus un sedanus, tāpēc pēdējie ir pat praktiski izzuduši.
Ražotāji arvien vairāk savstarpēji konkurē stila, kvalitātes un aprīkojuma bagātības ziņā.
Izvēle ir ļoti plaša, un katram modelim ir savs raksturs. Konservatīviem cilvēkiem patiks Volkswagen Tiguan, atvērtākiem, kurus saista inovācijas un ekskluzivitāte, – Peugeot 3008. Vācieši parasti spēlē ar pārbaudītām vērtībām, franči ir drosmīgāki, savukārt lielākās inovācijas nereti tirgū ievieš korejieši.
Praktiskumu var apvienot ar dizainu
Pirms desmit gadiem Peugeot ieviesa vēl neredzētu i-Cockpit salona filozofiju. Daudziem koncepcija iepatikās, un šāds interjera iekārtojums kļuva par ekskluzivitātes zīmi, turklāt ar katru paaudzi tas arvien tiek modernizēts.
«Jaunā Peugeot 3008 salons ir patiesi iespaidīgs. Tas pilnīgi noteikti atšķiras no jebkura cita auto, jo atgādina futūristiska kosmosa kuģa kokpitu. Ko jaunu izmēģina vairāki drosmīgi ražotāji, taču Peugeot pārsteidza, savdabīgu stilu lieliski apvienojot ar ergonomiku. Interjers ir interesants, skaists un kvalitatīvs. Patīkami, ka šeit nekas nav jāmeklē, jo viss ir pa rokai. Turklāt vadību ievērojami atvieglo konfigurējamās i-Toggles pogas. Ja kāda kompānija vēlas pakāpeniski atteikties no fiziskajām pogām, viņiem vajadzētu ņemt piemēru no frančiem un aizstāt tās ar kaut ko līdzīgu,» saka žurnāla Klubs auto apskatnieks Toms Timoško, kuram pirmajam no latviešu žurnālistiem bija izdevība izmēģināt jauno krosoveru Dienvidfrancijā.
Krosoveri iemantojuši popularitāti kā praktiski auto, tāpēc tie ir ļoti piemēroti ģimenēm. Tiem ir augsta sēdpozīcija, pietiekami daudz vietas aizmugures pasažieriem un ietilpīgs bagāžnieks.
Arī šeit Peugeot eksperimentēja, radot augstāku fāstbeka virsbūvi.
Peugeot 3008 aizmugure ir slīpa kā sportiskajām kupejām, tomēr atšķirība ir tāda, ka jumta līnija sāk lejupslīdi nevis no vidus, bet gan no C statnes aiz aizmugurējām durvīm. Tas nozīmē, ka dizaineri ir radījuši dinamiska izskata virsbūvi, nezaudējot ne vietu virs aizmugurē sēdošo galvām, ne bagāžnieka ietilpību.
Piemērots elektrifikācijai
Eiropā pašlaik notiek plaša mēroga transporta elektrifikācija, un dīvainā kārtā lielākā daļa elektroauto ir krosoveri ar lielu sniedzamību. Taču šāda situācija radusies nevis modes, bet gan inženiertehnisko risinājumu dēļ.
«Elektromobiļiem ļoti svarīgs ir nobraucamais attālums, bet slikta aerodinamika un liels svars šai lietā nav nekādi labie sabiedrotie. Tāpēc ir pārsteidzoši, ka daudzi jaunie elektroauto ir tieši krosoveri – kā zināms, tiem piemīt abas šīs lietas. Tomēr te par visu ir padomāts. Lai panāktu labāku svara sadalījumu, akumulatorus izvieto grīdā. Tāpēc akumulatoru bloks var būt diezgan biezs, attiecīgi pasažieri sēž augstāk. Apzināti vai ne, bet šāds dizains paceļ arī durvju līniju, tāpēc daudzi modeļi atgādina krosoveru. Pavērojiet elektriskos hečbekus un jaunos sedanus – tie izskatās neproporcionāli, pat tā kā nedaudz samocīti. Turpretī ar krosoveriem viss ir kārtībā, jo šāda virsbūve efektīvi paslēpj grīdā esošos akumulatorus,» skaidro Toms Timoško.
Eiropas Savienības lēmumi veicinājuši elektromobiļu popularitāti, un, domājams, cilvēki arvien biežāk iegādāsies tieši krosoverus.
Augstāka virsbūve ļauj uzstādīt lielāku akumulatoru bloku, nezaudējot praktiskumu. Tas ir svarīgi, jo kompakts apvidnieks bieži vien ir vienīgais ģimenes auto, ar ko brauc gan pa pilsētu, gan arī kaut kur tālāk.
Peugeot 3008 elektriskā versija ieguvusi savā klasē lielāko akumulatoru – 98 kWh. Tas saskaņā ar WLTP ļauj ar vienu uzlādi nobraukt 700 km vai, pēc EV-database.org skaitļiem, sasniegt klasē labāko rezultātu – 500 km reālā satiksmē.
Protams, elektroauto vēl nav piemēroti visiem, tāpēc ražotāji, kas pāriet uz jauniem enerģijas veidiem un rada jaunas modeļu līnijas, piemēram, Volkswagen ID, joprojām piedāvā arī tradicionālos iekšdedzes modeļus. Arī Peugeot ir elektrificējis savus dzinējus, tāpēc jaunajā 3008 būs hibrīdā sistēma, kas nodrošinās ekonomiskāku, klusāku un vienmērīgāku braukšanu.
Katrā ziņā tendences liecina, ka praktiskuma, stila un elektrifikācijas piemērotības ziņā krosoveri un SUV tuvākajā nākotnē pilnībā izkonkurēs tradicionālos virsbūves tipus, jo tie ir piemēroti visiem dzīves gadījumiem.