«Tie, kas nav biznesā, bieži domā, ka pats galvenais ir ideja, tomēr tā dod tikai 10% veiksmes. Labu ideju slikta komanda nepacels, savukārt laba komanda pacels arī sliktu ideju. Mums paveicies gan ar vairāk nekā 100 uzņēmuma darbiniekiem, gan vadības komandu: esam pieci cilvēki, katram ir specifiska atbildības joma – cits citam uz papēžiem nekāpjam un atrodam kopīgu valodu,» stāsta Jānis.
Pirms desmit gadiem «Azeron» līdzdibinātājs un produkta idejas autors Imants Daigins spēlēja populāro datorspēli «Guild Wars 2». Lai izvairītos no uguns, monstriem, pūķiem un cīnītos ar citiem spēlētājiem, parastā datora klaviatūra Imantam šķita neērta, jo vienlaikus jāspiež dažādu taustiņu kombinācija. Tobrīd nekā labāka tirgū nebija, tāpēc praktiskais latvietis Imants uzmeistaroja savu klaviatūras versiju – koka kluci ar sarkanām pogām, kas apvienoja konsoles un tastatūras kontroli un ļāva spēlēt daudz ērtāk. Ar laiku radās ideja klaviatūras pārdot, bet ražot tās no koka būtu dārgi un laikietilpīgi. Bija jāmeklē cits materiāls.
2015. gadā sākās darbs ar 3D modelēšanas programmām un 3D printeriem, kas joprojām ir galvenā «Azeron» produkta ražošanas metode. Katru klaviatūru izstrādā pēc individuāla pasūtījuma: tādā krāsā, izmērā un ar tādu pogu izvietojumu, kā vēlas klients. Tastatūras dizains ir vairākkārt mainījies, līdz atrasta visvieglāk pielāgojamā, komercializējamā versija – īpaši dizainētas programmējamas pogas un ergonomisks dizains, kas pielāgojas katra spēlētāja plaukstai ar iespēju mainīt tastatūras izmēru.
50 tūkstoši četrās minūtēs
«Vēl pirms uzņēmuma dibināšanas Imants «Azeron» klaviatūru nosūtīja pasaulē zināmam geimerim «Beaks». Viņa video, kurā tika demonstrēts mūsu produkts, saņēma vairāk nekā 4 miljonus skatījumu. Kad dibinājām uzņēmumu, mūsu mājaslapai ik dienu bija 5000 unikālo apmeklētāju, katru dienu saņēmām e-pastus ar jautājumu, kā var nopirkt jūsu produktu.
Paziņojām, ka 1. septembrī pulksten 7 pēc Latvijas laika viļņveidīgi izliksim pārdošanā pirmās klaviatūras – tā būs iespēja kļūt par pasaulē pirmajiem unikālās klaviatūras īpašniekiem. Pulksten 7 mājaslapā bija 1000 apmeklētāju. Četrās minūtēs klienti nopirka 220 klaviatūras – ietirgojām 50 000 eiro. Varētu jau gavilēt, bet… notika tas, kas nebija ienācis prātā.
Internetveikala norēķiniem izvēlējāmies «PayPal». Izskatījāmies aizdomīgi: pirms dažiem mēnešiem dibināts Austrumeiropas uzņēmums dažās minūtēs pēkšņi saņem lielu naudu! «PayPal» mūsu ietirgoto naudu iesaldēja. Tā bija krīze. Klienti gaidīja pasūtīto preci, bija jāpērk izejmateriāli, jāmaksā par telpu nomu un jāapmāca darbinieki, bet naudas nebija. «PayPal» prasa: atsūtiet ražotnes bildes! Ko lai sūta? Mums tad vēl nekā nebija! Arī neviena banka aizdevumu nedotu, turklāt tik ātri. Visu izglāba tas, ka partneri ieguldīja savus līdzekļus, – klienti savus pasūtījumus saņēma solītajā laikā. Ilgi cīnījāmies, lai no «PayPal» atgūtu naudu, – daļu atguvām pēc trim mēnešiem, otru daļu pēc gada.»
Jāņa 5 biznesa atziņas
- Jušana. ««Azeron» nodibinājām 2019. gada vasarā. Bijām brīdi strādājuši, kad kolēģis Imants, kas bija atbildīgs par iepirkumiem, teica: nav labi visus izejmateriālus pirkt tikai vienā Ķīnas reģionā. Vajag diversificēt – ņemsim kādu daļu Šeņdžeņā, daļu Dunguaņā. Tikko sākās piegādes no jaunajām vietām, uznāca kovids un vienā no Ķīnas pilsētām viss vērās ciet. Ja iepirkumu vietas nebūtu sadalītas, uzņēmumam tiktu pārvilkta svītra, jo pirms tam visu pirkām… Uhaņā. Līdz šim nesaprotu, kā Imants juta, ka kaut kas jāmaina.»
- Ticība. «Izvēlējāmies nevis meklēt investorus un sākt ražot produktu pēc gada, bet drukāt tos ar 3D printeriem – izsūtīt kaut tikai 10 klaviatūras nedēļā, bet uzreiz. Mūsu stratēģija bija pareiza. Latvijas mērogā 100 darbinieki ir vidējā uzņēmumā, bet pasaules līmenī tas nekas nav. Atklāti teicām klientiem: esam mazs uzņēmums, bet mēs augsim, jo ticam savam stāstam. Mēs neko neslēpām, tāpēc arī klienti mums noticēja.»
- Attiecības. «Vasarā sākām tirgot jaunu produktu «Azeron Cyborg», kas izgatavots, ņemot vērā arī daudzus klientu ieteikumus. Kā klientiem tas patika! Regulāri veidojam video, lai klientiem, kam jau ir mūsu produkts, parādītu, kā to ērtāk lietot. Brīdī, kad klients ir samaksājis par preci, mūsu attiecības ar viņu nevis beidzas, bet tikai sākas: jātur rociņa, jābūt draugam un atbalstam. Lūk, kāds īpašs stāsts.
Katrā «Azeron» klaviatūras pogā ir slēdzis, kas reģistrē klikšķi. Diemžēl bijām iepirkuši brāķētus slēdžus. Kad to uzķērām, bija izsūtīts jau ap 100 klaviatūru. Klienti sāka rakstīt, ka kaut kas nav kārtībā. Nav grūti iedomāties, kas var notikt ar jaunu uzņēmumu, kurš ražo brāķi: pietiks dažiem klientiem ielikt sliktu atsauksmi – viss. Mēs atradām risinājumu, kā klienta sūdzību atrisināt nedēļas laikā. Klients no Ņujorkas raksta: man te kaut kas neiet! Uzreiz nosūtījām pamācību, kā iepakot produktu. Pēc stundas pie klienta piebrauca kurjers, paņēma paciņu, pēc divām dienām tā jau bija Latvijā, uzreiz saremontējām un sūtījām atpakaļ. Liels uzņēmums nespētu tik ātri pielāgoties klienta vēlmēm un vajadzībām: atbildētu pēc nedēļas, turklāt ar «copy&paste» tekstu, bet te klients redzēja ko citu. Tā vietā, lai saņemtu pārmetumus par nekvalitatīvu produktu, mēs ieguvām uzslavas par vislabāko klientu atbalstu.» - Komanda. «Uzņēmuma komandai ne vien jāpārzina un jāizprot, bet jādeg par savu produktu. Tikai tad klientu, kas par kaut ko sūdzas, darbinieks nevis domās nolamās un ies sev uztaisīt kafiju, bet gan ar smaidu sejā teiks: vecīt, es tev palīdzēšu! Mūsu zelts ir mūsu darbinieki: mēs rūpējamies par darbiniekiem, un viņi rūpējas par klientiem. Pieņemot darbā jaunu cilvēku, mums nav svarīga ne pieredze, ne izglītība, bet tas, vai šis cilvēks tiešām vēlas strādāt un nevērps intrigas.»
- Izaugsme. «Rudenī pārvācāmies uz jaunām telpām Ventspils Inovāciju un zinātnes centrā: tā ir «krutākā» ēka pilsētā. Lai kā negribēju, pienāca brīdis, kad ikdienā neesmu kopā ar ražošanas darbiniekiem – esmu birojā, bet ražošana notiek stāvu zemāk. Ikdienas skrējienā reizēm pietrūkst laika pat aiziet apsveicināties un pajautāt, kā iet. Tas ir tikai likumsakarīgi – uzņēmums aug. Man jādomā par uzņēmuma stratēģisko izaugsmi, nevis jāraksta atbildes klientiem vai jārisina ražošanas operatīvās problēmas. Diemžēl jāsamierinās, ka strauji augošā uzņēmumā vari kļūt svešāks savai komandai. To secinu, kad «Azeron» virtuvē satieku darbinieku, kas man laipni saka: «Sveiki!» – nevis kā senam čomam uzsauc: «Čau, Jāni! Kā iet?»