Rīga +6°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirmie kaķēni…
Plug-in hibrīdi ir daudzsološa koncepcija. Pilsētā tie ļauj braukt videi draudzīgi, neradot kaitīgas atgāzes, savukārt garajās distancēs neatšķiras no parastām iekšdedzes mašīnām. Tas nozīmē, ka nebūs jāsatraucas par uzlādi kā elektroauto gadījumā, piemēram, vai tuvākā uzlādes stacija vispār strādās un citām potenciālām likstām. Savukārt benzīna uzpilde aizņem tikai dažas minūtes.
Panākt ideālu līdzsvaru starp abiem piedziņas veidiem nebija viegli, jo divu dažādu sistēmu atrašanās vienā transportlīdzeklī radīja bažas par pārlieku sarežģītu konstrukciju un dārgiem remontiem. Turklāt akumulators palielina automobiļa svaru, kas savukārt ietekmē dinamiku un efektivitāti. Starp dzinēju un transmisiju novietotajiem elektromotoriem bija arī jaudas zudumi, kas tos padarīja mazāk efektīvus nekā pilnībā elektriskie modeļi. Sākotnēji plug-in hibrīdos bieži vien trūka arī vietas lielākiem akumulatoru blokiem.
Piemēram, 2015. gada Mercedes-Benz GLE 500e plug-in hibrīds, kas bija aprīkots ar 8 kWh akumulatoru, ar elektrību brauca vien 30 km. Savukārt 2019. gada BMW 530e ar 12 kWh akumulatoru teorētiski spēja veikt 50 km. Tomēr reālos apstākļos dinamiskas braukšanas laikā šie rādītāji pasliktinājās.
Citi lasa
«Manuprāt, plug-in hibrīdi, kas uz papīra varēja veikt 30 km, principā bija bezjēdzīgi, jo, aizbraucot līdz tuvākajam veikalam, mājupceļā būtu jau jāpāriet uz benzīnu. Kāpēc vajag tik komplicētu tehnoloģiju, ja jālādē ik pēc trim stundām, bet nobraukt var tikai 15 km? No tiem laikiem iesakņojušies arī dažādi mīti par šīs tehnoloģijas zemo efektivitāti. Taču mūsdienīgie modeļi rāda jau pavisam citu bildi,» saka Guntars Pulss, auto žurnālists un Latvijas Gada auto žūrijas loceklis.
Tehnoloģija audzē savu adeptu pulku
Ar jaunās paaudzes plug-in hibrīdiem elektriskajā režīmā var nobraukt ievērojami vairāk. Vidējās klases SUV, piemēram, nesen tirgū ienākušie Peugeot 3008 un 5008, ir aprīkoti ar 17,9 kWh akumulatoru, kas, pēc ražotāju datiem, elektriski ļauj veikt pat 80 km. Premium klasē tāldarbība ir vēl iespaidīgāka. Jaunākajam Mercedes-Benz GLE 400e ir 23,3 kWh akumulators, kas ļauj tikai ar elektrību veikt aptuveni 100 km, plus arī spēj pieņem ātro uzlādi ar līdzstrāvu.
«Plug-in hibrīdi ar lielāku elektrisko diapazonu nu jau ir tikuši pie savas nišas. Uzlādējamie hibrīdi ir racionāla alternatīva tad, ja tos var uzlādēt mājās un pilsētā izmantot kā elektroauto.
Šis ir ļoti labs variants arī piepilsētā dzīvojošajiem.
Savukārt, ja vajag braukt tālāk, nav jāuztraucas, vai laikus tiksi uzlādes punktā. Pilnībā elektriskie automobiļi vairāk ir piemēroti tiem, kas garos braucienos dodas reti. Tomēr daudzi joprojām nogaida un vēro, kā tehnoloģijas attīstīsies tālāk,» skaidro Guntars Pulss.
Jāņem vērā arī finansiālais aspekts. Iegādājoties jaunu plug-in hibrīdu, var rēķināties ar valsts atbalstu 4500 eiro apmērā, bet tās daudzbērnu ģimenes, kuras ieguvušas Latvijas Goda ģimenes apliecību, septiņvietīgos plug-in modeļus var nopirkt ar 9000 eiro atbalstu.
Jauna paaudze – jauna arhitektūra
Kas nosaka jauno plug-in hibrīdu panākumus? Teicamā tehnoloģijas integrēšana automašīnas arhitektūrā. Pēc Volkswagen dīzeļgeitas skandāla Eiropa pamazām atteicās no dīzeļdzinējiem un ieviesa stingrāku emisijas uzraudzību. Tiecoties kļūt par videi nekaitīgu kontinentu, Eiropa pastiprināja arī izplūdes gāzu standartus, un tas mudināja ražotājus ciešāk palūkoties uz plug-in hibrīdtehnoloģiju.
Sākotnēji, ieviešot hibrīdsistēmu, bieži tika modernizēti esošie modeļi, kā rezultātā saruka vieta bagāžniekā. Piemēram, 2018. gada Mercedes-Benz C klases sedana bagāžnieks samazinājās no 455 litriem standarta modelī līdz tikai 300 litriem plug-in hibrīda versijā. Neraugoties uz akumulatoru un tehnoloģijas augstajām izmaksām, agrīnajiem hibrīdiem bija arī ierobežota veiktspēja.
Tagad auto virsbūves ir izstrādātas tā, lai optimāli izvietotu iekšdedzes dzinēju, akumulatoru un elektromotorus, nezaudējot vietu salonā.
Piemēram, Peugeot 3008 un 5008 arhitektūra virsbūvē ļauj ietilpināt arī masīvākus akumulatorus, līdzīgi kā elektromobiļos. Cilvēki viena modeļa versiju saimē var izvēlēties vieglo hibrīdu, uzlādējamo hibrīdu vai pilnībā elektrisku piedziņu. Plug-in hibrīds Peugeot 3008 tagad piedāvā 520 litru bagāžnieku, savukārt 5008 joprojām ir viens no nedaudzajiem SUV ar plug-in opciju un septiņām sēdvietām, kas, nolokot trešās rindas sēdekļus, bagāžai paver 748 litru telpu.
Turklāt sākotnējie plug-in hibrīdi bija ievērojami dārgāki par iekšdedzes analogiem. Mūsdienās šī cenu atšķirība ir samazinājusies, pateicoties lētākām tehnoloģijām un akumulatoriem. Turklāt ražotājiem ir jāpielāgojas stingrajiem CO₂ standartiem, kas nozīmē, ka nevar izmantot jaudīgus iekšdedzes dzinējus. Šādā situācijā plug-in hibrīdi ir lieliska izeja.
Piemēram, vieglā hibrīda Peugeot 3008 attīsta 136 ZS, bet plug-in versija – 195 ZS. Pilnībā elektriskais e-3008 ir vēl jaudīgāks, tas sasniedz 214 ZS.
Cilvēki mēdz domāt – bet kā ir ar uzticamību? Viņi bažījas, ka šī tehnoloģija ir pārāk sarežģīta, tā kā tajā ir gan iekšdedzes dzinējs, gan akumulators, gan vēl arī elektriskā sistēma. Te vietā atgādināt, ka elektropiedziņā, gluži kā tas ir pilnībā elektriskajā transportā, ir mazāk lūstošu detaļu. Ja regulāri brauc ar elektrību, tas paildzina iekšdedzes dzinēja kalpošanas laiku. Šajā tehnoloģijā iekšdedzes dzinējs tiks izmantots braukšanai vienmērīgā ātrumā pa lielceļu, nevis stumdoties pilsētas sastrēgumos, tādējādi tas nodilst mazāk.
