Viņa skaidroja, ka lielākajā daļā gadījumu dalībnieki uz ārstniecības iestādēm nogādāti karstuma ietekmes un pārkaršanas rezultātā. Tāpat bijuši atsevišķi gadījumi, skrējējiem gūstot vieglas traumas.
Bukša norādīja, ka šogad palīdzība sniegta mazākam dalībnieku skaitam nekā iepriekšējos gados, kad arī skrējējiem bijis jārēķinās ar īpaši karstu laiku.
NMPD pārstāve pauda, ka maratona organizatori bija parūpējušies gan par dzeramo ūdeni, gan par ūdens laistīšanas vietām, kas palīdzēja daudziem noskriet iecerēto maratona distanci.
Ņemot vērā vasaras sporta veidu sezonas sākumu, Bukša uzsvēra, ka dalībniekiem vienmēr nepieciešams gatavoties šāda veida pasākumiem, neizmirstot arī par nepieciešamību atpūsties un pareizi ēst pirms sportošanas. Tāpat NMPD pārstāve sacīja, ka no pārslodzes un sliktas pašsajūtas šādos pasākumos bieži iespējams izvairīties, samazinot tempu un sekojot līdzi sirdsdarbībai.
«Individuālā atbildība ir svarīga. Arī pēc nopietnas gatavošanās, pasākuma dienā ir būtiski izvērtēt, vai tiešām šajā brīdī iespējams noskriet visu distanci, un vai labāk nebūtu mēģināt to paveikt nākamajā gadā,» pauda Bukša.
Kā ziņojām, aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgas maratona pasākumos kopumā piedalījās 38 398 dalībnieki no 82 pasaules valstīm.